Pēc laikraksta ”Jūrmalas Ziņas” raksta (Deputāts Ābelītis pamet ierakumus) izlasīšanas, ka deputāts Arnis Ābelītis ir nolēmis pamest vadošo koalīciju dēļ tā, ka viņaprāt ”domei nav jānodarbojas ar nacionālo jautājumu risināšanu” rodas neliela neizpratne, jo raksts tā arī nav atbildējis uz vienkāršu jautājumu- kāpēc bija jāpārtrauc darbs pozīcijā?

Jā, it kā ir piesaukta nacionāla rakstura jautājumu risināšana, kas arī ir bijis galvenais iemesls deputāta aiziešanai no pozīcijas, jo deputātprāt šādi jautājumi nav jārisina domei, bet gan ar domi nesaistītām organizācijām. Protams, būtu labi, ja Jūrmalā būtu aktīvas nevalstiskās organizācijas, kas varētu veidot ar domi labu sadarbību.
Bet ir viens ”bet”- ja deputāts Ābelītis pamet darba lauku un dodas opozīcijā, tad kāpēc tas noticis tikai tagad? Jau kopš 2007.gada 12.jūlija Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.21, ir minēts:

17. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem, domes administrācijas darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi:
17.1. komisijas:
17.1.8. iedzīvotāju integrācijas jautājumu komisiju;

Kā redzams šāda komisija, kuras mērķis ir ”veicināt pilsoniskas sabiedrības izveidi, kas balstīta uz dažādu sociālo, etnisko grupu kopīgām pamatvērtībām un ir cieši saistīts ar sabiedrības sociālo grupu interesēm, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem iesaistīties pilsētas sabiedriskajā dzīvē”, pastāv jau vairāk kā divus gadus. Tātad dome tomēr risina nacionālas dabas jautājumus un, būdams Jūrmalas domes deputāts, Arnis Ābelītis to nevarēja nezināt.

Ja viņš to zināja, tad, stājoties koalīcijā, varēja sava, savas partijas un savu vēlētāju vārdā, ieteikt svītrot šādu komisiju no domes nolikuma.

Žēl, ka rakstā nebija minēts, kas tās bija par provokācijām no ”Saskaņas centra” puses, kas jūrmalniekus dala pēc tautībām. Būtu interesanti paskatīties, kā šī partija šķeļ domes koalīciju.

Katrā ziņā šajā rakstā deputāta pozīcijas maiņas argumenti izklausās ļoti nepārliecinoši un vairāk izskatās pēc padošanās. Varbūt tā ir padošanās liela pārspēka priekšā, bet varbūt tas ir gļēvums. Vismaz deputāta teiktais, ka ”neko jau diži lielu pa šiem mēnešiem, būdams pozīcijā neesmu panācis. Tad kāda jēga būt pozīcijā, ja var sēdēt otrā pusē un nesaņemt cilvēku un preses negāciju, kas vērsta pret pozīciju?” vairāk izklausās pēc pēdējā.

Ļoti ceru, ka drīz parādīsies paša deputāta plašāks izklāsts par šo viņa lēmumu, kurā viņš atbildēs saviem vēlētājiem kāpēc viņš joprojām ”neko diži lielu nav panācis” un atspēkos, apgāzīs vai vienkārši atbildēs uz šajā rakstā izskanējušām piezīmēm un jautājumiem.