Jūrmalas vispārizglītojošo skolu audzēkņi pašlaik pēta, cik labvēlīga ir viņu mācību vide. Novērojumus prezentēs pilsētas skolēnu forumā „Labvēlīga mācību vide”, kas Jūrmalas Valsts ģimnāzijas telpās notiks 30. martā.

„Viens no pašvaldības uzdevumiem ir gādāt par iedzīvotāju izglītību,” saka Jūrmalas pilsētas domes Izglītības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ilmārs Ančāns. „Tāpēc mēs pievēršam lielu uzmanību skolu stāvoklim – katru gadu ļoti daudz līdzekļu izlietojam telpu remontam, ēku rekonstrukcijai, kabinetu iekārtošanai, informatizācijai. Ir svarīgi izzināt, kā mūsu jaunā paaudze skolā jūtas un cik laba un atdevīga ir mācību vide, ko mēs, pieaugušie, viņiem esam sagādājuši. Pašlaik – ekonomiskās krīzes apstākļos – ļoti būtiski ir analizēt ne tikai finanses prasošās lietas, bet pievērsties arī emocionālajiem un saskarsmes jautājumiem, kam arī ir ļoti liela ietekme uz mācību procesu un tā rezultātiem. Esmu pārliecināts, ka mani kolēģi deputāti atbalstīs skolēnu iniciatīvu un ieklausīsies viņu pētījumos un atziņās.”

Gatavojoties skolēnu forumam „Labvēlīga mācību vide”, Jūrmalas pilsētas izglītības iestādēs audzēkņi analizē skolas fizisko, emocionālo un mācību vidi. Prezentāciju par fizisko vidi gatavo Pumpuru, Ķemeru, Jaundubultu un Vakara vidusskolas audzēkņi. Lielupes un Mežmalas vidusskolā, kā arī Slokas un Vaivaru pamatskolā galveno vērību pievērš emocionālajai videi. Mācību vides analīzi padziļināti veic Kauguru vidusskolā, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, Majoru pamatskolā un Alternatīvajā skolā. Bērniem un jauniešiem dots uzdevums pievērst uzmanību visam – gan tam, kas sekmē mācības, gan tam, kas tās traucē.

Foruma prezentācijās izkristalizēsies galvenie mācību vidi ietekmējošie faktori, par kuriem notiks atklāta diskusija, kurā skolēni apmainīsies viedokļiem ar Jūrmalas pilsētas domes deputātiem un pašvaldības institūciju pārstāvjiem. Foruma atzinumi tiks nodoti domei, lai pieaugušie varētu veikt pasākumus mācību vides optimizēšanai.

Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļa sadarbībā ar pilsētas izglītības iestādēm 2011. gada 1. maijā Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29, organizēs izstādi „Izglītība Jūrmalā”, lai informētu vecākus, izglītojamos un sabiedrību par izglītības piedāvājumu pilsētā.

Interesenti izstādē varēs iepazīties ar pirmsskolas, vispārējās, profesionālās ievirzes, interešu, profesionālās un pirmā līmeņa augstākās izglītības iespējām Jūrmalā.

„Šāda veida izstāde tiek organizēta pirmo reizi un varētu kļūt par ikgadēju pavasara tradīciju,” informē Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare. „Izstādi iecerēts veidot par katru izglītības pakāpi. Apmeklētājiem būs iespēja saņemt rakstisku un mutisku informāciju no izglītības iestāžu vadītājiem un to pārstāvjiem. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt un uzrunāt ikvienu interesentu ar plašo izglītības piedāvājumu pilsētā, kas ir daudzveidīgs un kvalitatīvs.”

Pēdējā gada laikā skolas un bērnudārzi aktīvi licencējuši padziļinātās, profesionālās ievirzes un speciālās izglītības programmas, tādējādi paplašinot piedāvāto programmu klāstu. Piemēram, Jūrmalas mākslas skola piedāvās pirmsskolas izglītības programmu ar mākslas ievirzi, bet sākumskola „Atvase” padziļināto matemātikas un tehnikas virziena izglītības programmu, kas dos iespēju turpināt šos priekšmetus pamatīgāk apgūt Jūrmalas valsts ģimnāzijā. Savukārt Pumpuru vidusskola piedāvā profesionāli orientētu izglītības programmu, kas izglītojamajiem ļaus apgūt policista darbam nepieciešamās iemaņas.

Bērni ar speciālām vajadzībām var uzsākt izglītību atbilstošā programmā jau pirmsskolā, tādējādi ar korekcijas un rehabilitācijas palīdzību līdz mācību uzsākšanai skolā daudzos gadījumos tiek izlīdzināti vai likvidēti diagnosticētie traucējumi. Lai uzlabotu speciālo pirmsskolas izglītības programmu apguves kvalitāti, īpaši speciālo vajadzību korekcijā un rehabilitācijā, Jūrmalas pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu dibināt speciālās pirmsskolas izglītības iestādi „Podziņa”, kas 2011. gada 1. septembrī uzsāks darbu. Integrētas speciālās izglītības programmas tiek īstenotas arī pilsētas pamatskolās un vidusskolās.

Ar saviem stendiem izstādē piedalīsies profesionālās izglītības iestādes, kas informēs arī par lietderīgas laika pavadīšanas iespējām mācību laikā. Piedalīsies arī izdevniecības un mācību līdzekļu ražotāji, lai popularizētu savus piedāvājumus.

Projekta kļūdas dēļ pirms gada izremontētajās Slokas pamatskolas telpās nav paredzēta skaņas izolācija un tas pamatīgi traucē skolas darbu, projektētāji kļūdu atzīst, bet Jūrmalas pašvaldība drīzu risinājumu nesola, trešdien ziņo “Latvijas Avīze”.

2,43 miljonus vērtā Slokas pamatskolas renovācijas projekta autors, SIA “Tugalev LTD” vadītājs Leonīds Tugaļevs laikrakstam atzinis, ka, izstrādājot projektu, tiešām kļūdījies. Viņš centies rast ekonomiskāko risinājumu, nerēķinoties ar iespējamām akustikas problēmām.

Pašlaik skolas kabinetos labi dzirdams sporta zālē notiekošais, skolēni sūdzas, ka tādēļ nevar sadzirdēt skolotāju teikto, vēsta laikraksts.

Jau kopš pērnā septembra skolas administrācija un pedagogi vairākkārt vērsušies Jūrmalas domē, lūdzot novērst pēc rekonstrukcijas atklātos defektus. Daļai problēmu gada laikā rasti risinājumi, taču pedagogi joprojām kā dramatisku raksturo situāciju skolas sporta zālē un zem tā esošajā ķīmijas kabinetā, jo renovācijas projektā pieļautu nepilnību dēļ sporta stundu laikā tajos ir neciešams troksnis.

Kopš skolas remonta neatrisinātas palikušas arī vairākas citas problēmas, piemēram, ķīmijas kabinetā joprojām nav iespējams pievienot velkmes skapi laboratorijas darbu veikšanai, bet sporta inventārs tiek glabāts lifta priekštelpā. Liftu skola neizmanto, jo neviens bērns ar īpašām vajadzībām tajā nemācās.

Biedrības “Latvijas Akustiķu asociācija” priekšsēdētāja vietnieks Viktors Andrejevs, iepazinies ar skolas renovācijas projektu, atzīst, ka te pieļautas kļūdas, kādas sabiedrisku būvju celtniecībā un renovācijā nav retums. Slokas pamatskolu viņš min kā klasisku piemēru tam, kad tiek ignorēta būves rekonstrukcijas ietekme uz akustiku, kā arī vairāki Ministru kabineta apstiprināti būvnormatīvi.

Jūrmalas dome Slokas pamatskolai pagaidām drīzu risinājumu nesola. Saņemot Slokas pamatskolas direktora iesniegumu par situāciju ar skolas sporta zāli, dome vērsusies pie tehniskā projekta autora un lūgusi sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tā kā šie darbi nebija iekļauti projektā un līdzekļi budžetā tiem nebija paredzēti, pēc saņemtajiem priekšlikumiem dome aicinājusi skolas vadību kopīgi ar ēkas apsaimniekotāju SIA “Jūrmalas namsaimnieks” izstrādāt priekšlikumus 2010. gada budžetam, lai varētu plānot trokšņa līmeņa mazināšanai nepieciešamos darbus un iekļaut tos budžetā, taču tas neesot izdarīts.

delfi.lv

Šīs tikšanās rezultātā domes pārstāvji konceptuāli nolēma, ka sākumskolas telpās ir izvietojamas bērnudārza abas grupas, veicot nelielu kosmētisko remontu un sanitārā mezgla pielāgošanu pirmsskolas vecuma bērnu augumam. Tas ļautu ietaupīt līdzekļus, kuri šobrīd tiek tērēti bērnudārza ēkas apkurei un īres maksai, kā arī mērķtiecīgāk izmantot valsts mērķdotāciju.

Taču, tā kā sākumskolas telpas ir pārāk mazas, lai tur ievietotu gan sākumskolu, gan bērnudārzu, vecākās sākumskolas klases tiek plānots pārcelt uz lielo skolas ēku, bet skolai no savas puses līdz nākamās nedēļas sākumam ir jāiesniedz plāns, kā šis domes pārstāvju lēmums tiks realizēts.

Skolas pārstāvji gan uzsver, ka iepriekš ir atbalstījuši piecus un sešus gadus veco bērnu pārcelšanu uz sākumskolas ēku, jo tad visas sākumskolas klases varētu palikt turpat mazajā skolā un būtu vajadzīgi salīdzinoši mazi izdevumi telpu pielāgošanai un remontam. Atbrīvotajās vietās bērnudārzā varētu uzņemt tos bērnus, kuri šobrīd gaida rindā. Pie tam, pirmsskolas un sākumskolas atrašanās vienā ēkā veicinātu pēctecību starp pirmsskolu un sākumskolu. Skolas pārstāvji nevarēja atbildēt uz jautājumu, vai tiktu piešķirti līdzekļi arī teritorijas labiekārtošanai ap sākumskolu, lai to pielāgotu pirmsskolas vecuma bērniem.

Kas attiecas uz jaunākās bērnudārza grupas pārcelšanu uz sākumskolas ēku, tad skola to neatbalsta, jo tā ir saistīta ar daudz lielākiem izdevumiem telpu pielāgošanai gan mazajā skolā, gan lielajā skolā uz kuru tiktu pārcelti vecāko klašu sākumskolēni. Šajā gadījumā arī vidusskolas saglabāšana (atjaunošana) Ķemeros vairs nebūtu iespējama telpu trūkuma dēļ (atgādinām, ka tiekoties ar Ķemeru iedzīvotājiem š. g. 30. martā Jūrmalas domes priekšsēdētājs R. Munkevics solīja, ka jautājums par vidusskolas klašu slēgšanu tiks atkārtoti izskatīts domes sēdē).

Pret vecāko sākumskolas klašu pārcelšanu uz lielās skolas telpām varētu iebilst šo skolēnu vecāki, daudzi no kuriem ir izvēlējušies Ķemeru vidusskolu tādēļ, ka sākumskola atrodas atsevišķi no vecākajām klasēm. Tāpat bērnudārza bērnu vecāki jau agrāk ir pauduši noraidījumu idejai par bērnudārza pārcelšanu uz sākumskolas ēku, gan tādēļ, ka telpas nav piemērotas jaunākās grupas bērniem, gan tādēļ, ka skolas teritorija nav piemērota pirmsskolas vecuma bērnu rotaļām (jo īpaši jaunākās grupas bērniem) un līdz šim nav izskanējusi informācija, ka dome būtu teritorijas pielāgošanai plānojusi piešķirt papildus līdzekļus, gan tādēļ, ka tad zustu cerība jelkad sagaidīt jauna, plašāka bērnudārza celtniecību Ķemeros.

Šobrīd gan vēl nav skaidrs, vai šī konceptuālā vienošanās tiks realizēta dzīvē, jo vēl nav būvniecības ekspertu un sanitāro dienestu vērtējuma, vai sākumskolas telpas atbilst prasībām pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai un vai tehniski ir iespējami tie pielāgošanas un pārbūves darbi, ko prasa pirmsskolas vecuma bērnu pārvietošana uz sākumskolas telpām.

kemeri.lv

Jūrmalas pilsētas dome apstiprinājusi Izglītības nodaļas izstrādāto projektu „Jūrmalas pilsētas stratēģiskie virzieni un mērķi izglītībā 2010.-2014.gadam”.

Dome uzdevusi Izglītības nodaļai mēneša laikā izstrādāt „Jūrmalas pilsētas stratēģisko virzienu un mērķu izglītībā 2010.-2014.gadam” rīcības plānu un rezultatīvos rādītājus, kā arī reizi gadā veikt rezultatīvo rādītāju sasniegumu novērtējumu un informācijas apkopojumu, sniedzot informāciju presē un gada pārskatā.

Jūrmalas pilsētas izglītības attīstības virzieni 2010.-2014.gadam:

Paaugstināt izglītības kvalitātes līmeni vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbā, nodrošinot izglītības programmu daudzveidību un to pieejamību saskaņā ar katra izglītojamā interesēm, vajadzībām un katras izglītības iestādes iespējām.

Oriģinālprogrammu izstrāde un licencēšana ar atbilstošu ievirzi kādu konkrētu izglītojamo prasmju un iemaņu attīstībai (profesionāli orientētas, mūzikas, mākslas u.c.).

Attīstīt dažādu alternatīvo pedagoģijas virzienu pielietojumu pirmsskolas un sākumskolas, un profesionālās ievirzes izglītības programmās.

Veidot Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu atpazīstamību sadarbībā ar Latvijas Starptautisko skolu un citām organizācijām.

Uz esošās pirmsskolas izglītības iestāžu bāzes izveidot speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, nodrošinot agrīno bērnu diagnostiku.

Piesaistīt Eiropas struktūrfondu un citu fondu līdzekļus, aktīvi darbojoties projektos.

Nodrošināt vienotu uzraudzības sistēmu mērķdotācijas izlietojuma optimizācijai atbilstoši licencētajām izglītības programmām un obligātās dokumentācijas atbilstībai normatīvo aktu prasībām.

Popularizēt vispārējās, kultūras un sporta izglītības iestāžu inovatīvos sasniegumus un labas prakses piemērus.

Iespēju robežās nodrošināt jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanu visu veidu izglītības ieguvē.

Nodrošināt jaunāko pedagoģisko inovāciju īstenošanu un ieviešanu metodiskajā darbā.

Jūrmalas pilsētas izglītības stratēģiskie mērķi 2010.-2014.gadam:

Izveidota speciālā pirmsskolas izglītības iestāde, izmantojot esošo pirmsskolas izglītības iestāžu bāzi.

Izveidota pilsētas ģimnāzija ar perspektīvu iegūt valsts ģimnāzijas statusu, izmantojot esošo vispārējās izglītības iestāžu bāzi.

Nodrošināta obligātās vispārējās izglītības programmu pieejamība visiem pašvaldībā deklarētajiem izglītojamajiem atbilstoši katra spējām un speciālajām vajadzībām.

Paaugstināts izglītības iestāžu kvalitātes līmenis un nodrošināta izglītības programmu daudzveidība, kas par 10% palielina izglītojamo skaitu no citām pašvaldībām un par 5% samazina izglītojamo skaitu, kuri izglītību iegūst citās pašvaldībās.

Izstrādāta sistēma regulārai un kvalitatīvai vispārējās, kultūras un sporta izglītības iestādes pedagoģiskās pieredzes popularizēšanai.

Noorganizēta ikgadēja starptautiska zinātniski praktiska konference: no idejas līdz gatavam produktam, piesaistot fondu līdzekļus, kā arī aktīvi darbojoties projektos.

Inovatīvo pētījumu un praktisko darbu konkurss dažādās nominācijās ar balvu fondu izglītojamajiem, kuri apgūst vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības programmas, sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un citiem partneriem.

Izveidota vienota sistēma mērķdotācijas izlietojuma un vispārējās, kultūras un sporta izglītības iestādes obligātās dokumentācijas uzraudzībai atbilstoši licencētajām izglītības programmām un ārējo normatīvo aktu prasībām.

10. martā 16.00 ir plānota Jūrmalas domes pārstāvju I. Ančāna un I. Blauas tikšanās ar skolas un Ķemeru iedzīvotāju pārstāvjiem par Ķemeru skolas nākotni. Tikšanās notiks skolas telpās.

Ilmārs Ančāns ir Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības jautājumos un darbojas Izglītības un kultūras jautājumu komitejā.

Iveta Blaua ir Izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītāja.

Iespējams, uz tikšanos varētu ierasties arī citi Jūrmalas domes pārstāvji.

Kā savā vēstulē Jūrmalas Ķemeru vidusskolas padomei iepriek tika norādījis I. Ančāns, lai būtu iespējams saglabāt Ķemeru vidusskolu arī turpmāk, ļoti svarīgs apstāklis ir pedagogu atalgojums, kurš atkarīgs no:

* piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas;
* skolēnu skaita klasē;
* izglītības iestādē īstenotās izglītības programmas.

kemeri.lv

Diskusijā par Ķemeru vidusskolas nākotni piedalījās gan skolas direktors un skolotāji, gan Ķemeru iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš, kurš pārstāv Ķemerus arī Iedzīvotāju kosultatīvajā padomē, un vairāki biedrības biedri, gan skolēnu un bērnudārza audzēkņu vecāki, tai skaitā Ķemeru nacionālā parka pārstāve. Īpašs prieks diskusijā bija redzēt daudzos skolēnus, kuriem arī ir svarīgs skolas liktenis.

Tikšanās laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi un ierosinātas vairākas aktivitātes, kas varētu padarīt skolu dzīvīgāku, atvērtāku un interesantāku gan esošajiem, gan topošajiem skolēniem un vispār visiem Ķemeru iedzīvotājiem, piemēram:

* Sadarbība ar augstskolām un labvēlīgu apstākļu radīšana studentu (piemēram, mākslinieku, biologu u.c.) vasaras (vai citu gadalaiku) nometnēm skolā. Tas ļautu gūt ieņēmumus vietējiem uzņēmējiem, skolai gūt maksu par telpu īri, kā arī sadarbība varētu tikt veidota tā, lai arī skolēniem būtu iespējas sadarboties ar studentiem un gūt jaunas zināšanas un pieredzi,
* Biežāka tādu pasākumu rīkošana, kuri būtu pieejami un interesanti ne tikai skolēniem, bet visiem iedzīvotājiem (koncerti un balles ne tikai 18. novembrī, bet arī, piemēram, uz Ziemassvētkiem),
* Kino vakari. To organizēšanu apgrūtina autortiesību jautājumi, taču tās ir atrisināmas problēmas, jo īpaši tādēļ, ka par kino vakariem ir lielu interesi izrādījuši vecāko klašu skolēni,
* Ķemeru svētku organizēšana. Ķemeru svētkos varētu notikt tādas aktivitātes kā tirdziņš, koncerti, izstādes, orientēšanās velobrauciens u.c.
* Muzikāli koncerti, sadarbojoties ar tuvākiem un tālākiem koriem un mūzikas skolām.
* Ciešāka sadarbība ar bērnudārzu. Tie varētu būt gan ar pašu skolēnu veidoti pasākumi (koncerti bērnudārzā uz svētkiem, izstādes skolā), gan skolā notiekošas nodarbības bērnudārza bērniem, kuras bērnudārzā telpu šaurības dēļ nav iespējams realizēt (mākslas nodarbības, dejošana, sports).
* Datorapmācības pamati pieaugušajiem, kuru realizēšanā varētu veiksmīgi piesaistīt Eiropas finansējumu,
* Vietējā kora izveide, kurā varētu piedalīties dažādu vecumu dziedātāji – gan skolēni, gan pieaugušie,
* Rokdarbnieču klubs, kurš savu darbību uzsāk jau nākamnedēļ,
* Iespēja izmantot skolas sporta zāli vakaros sporta spēlēm (basketbolam, volejbolam), kura pastāv jau šobrīd, tomēr, iespējams, nepietiekamas informācijas dēļ tiek izmantota tikai daļēji,
* Orientēšanās sacensību rīkošana dažādu Jūrmalas skolu skolēniem, ko piedāvā organizēt vecāko klašu skolēni,
* Ciešāka sadarbība ar Ķemeru nacionālo parku. Šāda sadarbība ļautu efektīvāk izmantot skolas atrašanās vietas priekšrocības, kā arī ļautu organizēt pasākumus, kuri (nemaksājot neko) dotu skolēniem vērtīgas un noderīgas zināšanas.

Protams, šo ideju realizācijā dažādas korekcijas varētu ieviest likumu un normatīvo aktu ierobežojumi. Tāpat iespējams, ka daļa no idejām laika gaitā atbirs tādēļ, ka iedzīvotāju interese būs pārāk maza. Tomēr ir vērts mēģināt pakāpeniski veidot skolu par atvērtu kultūras un izglītības iestādi ne tikai skolas bērniem, bet visiem Ķemeru iedzīvotājiem.

Sarunas laikā skolas direktors Uldis Klemperis dalījās līdzšinējā neveiksmīgajā pieredzē par mēģinājumiem skolu padarīt par vietēja mēroga kultūras centru. Šī interesanto un vērtīgo ideju neveiksmīgās realizācijas pieredze varētu kalpot par pamatu, lai, izvērtējot un novēršot iepriekš pieļautās nepilnības, tagad izvirzītās idejas izdotos realizēt.

Tāpat direktors pastāstīja, ka, par spīti ļoti ierobežotajam budžetam, skola vēl arvien piedalās Comenius projektā.

Diskusijas laikā tika nosprausti arī vairāki tuvākajā laikā realizējami plāni:

* Turpināt strādāt pie izvirzītajām idejām skolas atvērtības veicināšanai,
* Apzināt potenciālos brīvprātīgos, kas būtu ziedot savu laiku un/vai līdzekļus dažādu pasākumu organizēšanai vai realizēšanai,
* Apzināt tos avotus, kas ļautu efektīvi apmainīties ar informāciju Ķemeru iedzīvotāju vidū,
* Izpētīt skolēnu un citu iedzīvotāju intereses un to, ko viņi sagaida no skolas,
* Strādāt pie ciešākas sadarbības un informācijas apmaiņas ar Jūrmalas domi un tās ar izglītību saistītajām struktūrvienībām.

portāls kemeri.lv

Kā ziņo Ķemeru portāls kemeri.lv- 17. februārī 17.00 Ķemeru vidusskolas telpās notiks diskusija par skolas nākotni.
Visi interesenti ir aicināt ierasties un izteikt savus viedokļus un idejas par to, ko Ķemeru skola varētu darīt, lai kļūtu par kultūras centru Ķemeriem, kādus pasākumus un aktivitātes skolā vajadzētu rīkot.

Pasākums ir plānots vairāku stundu garumā – pat ja ieradīsieties 19.00, nekas nebūs nokavēts.

Jūrmalas pilsētas dome savā sēdē 2009.gada 17.decembrī par jaunveidojamās Izglītības nodaļas vadītāju izvirzīja Aīdu Paipari, ar kuru līgums par Jūrmalas pilsētas domes Izglītības nodaļas vadītāja amata pildīšanu noslēgts ar 2010.gada 5.februāri, nosakot pārbaudes laiku trīs mēneši. Šobrīd vēl ir jāsagaida Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņojums.

A.Paipare norādīja, ka Jūrmalas izglītības sistēma ir daudz labu iestrāžu un ka viņa galveno uzmanību pievērsīs izglītības kvalitātei un efektīvam līdzekļu izlietojumam. Kā arī viņa minēja, ka jaunais finansēšanas modelis – nauda seko skolēnam – neļauj pašvaldībām saglabāt mazās skolas.

Kā vienu no risinājumiem viņa piedāvā skolās ieviest padziļinātas apmācības programmas un speciālas programmas, kam valsts dotācija ir palielināta. Viņasprāt ir ekonomiski izdevīgi Jūrmalas alternatīvo skolu pārvietot uz Lielupes vidusskolu un Vaivaru pamatskolu – uz Slokas pamatskolu, kur pēc rekonstrukcijas ir visi apstākļi pilnvērtīgi izglītot bērnus ar īpašām vajadzībām.

Aīda Paipare visu savu darba mūžu ir strādājusi izglītības sistēmā, tai skaitā, ilgus gadus Jūrmalā un Izglītības un zinātnes ministrijā. Viņa ir arī izglītības kvalitātes vērtēšanas eksperts un ERAF projektu vērtēšanas eksperts.