Ar vērienīgiem pasākumiem dienas garumā sestdien, 14.maijā, Jūrmalā sāksies vasaras kūrortsezona, kuras atklāšanas centrālā vieta būs brīvā dabā pie Dzintaru koncertzāles.

Vasaras kūrortsezonas atklāšanu plkst. 11.00 ievadīs vides mākslas akcija „Art vojage” pie Jūrmalas pilsētas domes Jomas ielā 1/5. Kamēr pie domes jūrmalnieki pulcēsies svētku gājienam, mākslinieki un Jūrmalas Mākslas skolas audzēkņi turpat līdzās skvēriņā gleznos un veidos interesantu vides objektu, kas pilsētniekus un tās viesus priecēs ne tikai tā tapšanas laikā.

Plkst. 12.00 no Jūrmalas pilsētas domes uz Dzintaru koncertzāli pa Jomas un Turaidas ielu virzīsies svētku gājiens. Visjautrāk un interesantāk tajā piedalīties ikvienam pašam, gājēju kolonnas noformējumā parādot savu izdomu un atjautību.

Jūrmalas vasaras kūrortsezonas svinīgā atklāšana notiks plkst. 13.00 Turaidas ielas galā. Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājam Gatrim Truksnim būs gods paziņot sabiedrībai, ka pilsēta vasarai ir sagatavojusies. Jau pašlaik pēc ziemas sakopta pludmale un kāpu zona, izvietots vasaras inventārs – soliņi, bērnu rotaļu aprīkojums un pludmales sportam nepieciešamais, kā arī ģērbtuves, atkritumu konteineri un pārvietojamās tualetes. Gan pludmales sakopēji, gan glābšanas dienests sācis darbu vasaras režīmā.

Kūrortsezonas atklāšanas turpinājumā uz estrādes, kuras fonā būs mūžam mainīgā jūra, visu dienu bez pārtraukuma līdz plkst. 22.30 kāps Latvijā pazīstami un tautas iemīļoti mūziķi, lai priecētu svētku viesus: dzirdēsim un redzēsim grupu „Autobuss debesīs”, Miku Dukuru, Lauri Reiniku, „The Afternoon”, „Gaujarts”, „Dzelzs vilks”, „Opus Pro” un „Melo M”. Plkst. 21.00 uz šīs skatuves kāps Latvijas filharmoniķi kopā ar solistiem Sonoru Vaici un Andri Ābelīti. Šo koncerta daļu būs iespējams klausīties arī sēžot. Visi pasākumi un koncerti šajā dienā – bez maksas.

Augu dienu pie Dzintaru koncertzāles paredzēti arī citi prieki. No plkst. 12.00 darbosies Gardēžu tirdziņš un no plkst. 13.00 – Bērnu pucēšanās salons, kurā, iespējams, par sevi parūpēties varēs arī mammas, tēti un citi pieaugušie.

Kūrortsezonas atklāšanas neiztrūkstoša detaļa ir svētku uguņošana, kas Dzintaru pludmalē plānota plkst. 22.30.

Pēc uguņošanas svētki Jūrmalā turpināsies, jo tieši šajā datumā visā Eiropā rīko Muzeju nakti, kad muzeji pie sevis aicina netradicionālā veidā un laikā. Šogad Muzeju nakts devīze ir „Kaimiņi”, tāpēc Jūrmalas pilsētas muzejs (Tirgoņu ielā 29) līdz pat plkst. 02.00 naktī aicinās uz pasākumu „Visapkārt kaimiņi”, bet muzeja filiāles apmeklētājus gaidīs līdz plkst. 01.00, solot Aspazijas mājā (Z.Meierovica prospektā 20) programmu „Dvēseles kaimiņi” un Jūrmalas Brīvdabas muzejā (Tīklu ielā 1a) programmu „Mūsu kaimiņš – jūra”.

Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un satiksmes drošību Jūrmalas vasaras kūrortsezonas atklāšanas pasākumu laikā 2011.gada 14.maijā, noteikti vairāki satiksmes pārkārtojumi.

Laikā no 13. maija plkst. 21.00  līdz 14. maija plkst. 12.40 transportlīdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt Jomas ielas posmā no Lienes ielas līdz Ātrajai ielai.

Savukārt laikā no 13. maija plkst. 10.00 līdz 15. maija plkst. 01.00 atļauta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Z.Meierovica prospekta posmā pie Aspazijas mājas, nodrošinot Jūrmalas Pensionāru biedrības akcijas „Rozes Aspazijai” un Muzeju nakts norisi.

Vasaras kūrorta sezonas atklāšanas svētku gājiena dalībnieku pulcēšanās vietā pie Jūrmalas pilsētas domes 14. maijā laikā no plkst. 10.00 līdz 12.00 tiek ierobežots braukšanas ātrums – Jomas ielas posmā no Z.Meierovica prospekta līdz Ērgļu ielai drīkstēs braukt ne ātrāk kā 30 km stundā.

Svētku dienā dažās vietās satiksme būs slēgta.  Sestdien, 14.maijā, no plkst. 12.00 līdz 12.20 satiksme nebūs atļauta Jomas ielā no Emelīnas ielas līdz Lienes ielai un no plkst. 12.30 līdz 13.00 – Turaidas ielas posmā no Jomas ielas līdz Jūras ielai.

Par sabiedrisko kartību svētku gājiena dalībnieku pulcēšanās vietā, svētku gājiena laikā, kā arī galvenajā Jūrmalas vasaras kūrortsezonas atklāšanas norises vietā pie Dzintaru koncertzāles Turaidas ielas galā uzdots gādāt Pašvaldības policijai.

Domes Būvniecības nodaļa gādā par nepieciešamo ceļu satiksmes organizēšanas tehnisko līdzekļu izvietošanu, bet Autotransporta direkcija sadarbībā ar SIA „Jūrmala SV” nodrošinās sabiedrības informēšanu par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem.

Domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļai uzdots parūpēties par teritorijas uzkopšanu pirms un pēc pasākuma.

Paredzēts, ka vasaras kūrortsezonas atklāšanas viesu nokļūšanai mājās Kauguru virzienā sestdienas vakarā un naktī būs papildu sabiedriskā transporta – mikroautobusu – reisi.

Kā ierasts, Jūrmala ar vērienu atzīmē pavasara atnākšanu, visu pilsētu piepildot ar skaistiem Lieldienu pasākumiem dažādām gaumēm un vecumiem.

Protams, centrālie sarīkojumi notiks Lieldienu svētdienā 24. aprīlī. Pasākumu kompleksu „Lielā diena Jūrmalā” organizē Jūrmalas Kultūras centrs ar domu, lai pavasarīgā noskaņa ienāktu visos garās pilsētas rajonos.

Ar skanīgām balsīm rītu iešūpos bērnu popgrupa „Dzeguzīte”, plkst. 12.00 sniedzot svētku koncertu Mellužos – Latvijā vienīgajā vēl darbībā esošajā gliemžnīcveida estrādē.

Tiem, kas vēlas izbaudīt visu Jūrmalas pašvaldības piedāvājumu, tūdaļ pēc koncerta jāsteidzas uz Jūrmalas Brīvdabas muzeju Tīklu ielā 1a Buļļuciemā, kur plkst. 13.00 ieradīsies zaķis Garausis un vistiņa Klukste, lai piedāvātu olu ripināšanu, šūpošanos, Lieldienu olu skaistumkonkursu un visādus citādus priekus kopā ar bērnu ansambli „Knīpas un knauķi” un folkloras kopu „Mare”

Pēc stundas – plkst. 14.00 – jautrība ies vaļā Kauguru kultūras nama pagalmā Raiņa ielā 110, kur jau no plkst. 10.00 darbosies Lieldienu tirdziņš. Tā kā Kauguros dzīvo lielākā daļa jūrmalnieku, šeit Lielajā dienā būs daudz viesu, kas ielīksmos apmeklētājus. Koncertā uzstāsies folkloras kopa „Skantce”, „Maskačkas spēlmaņi”, deju kolektīvi „Zītariņš”, „Vizmiņa”, „Zālīte”, „Vēlreiz”, „Tapa” un „Ābelīte”, vokālie ansambļi „Varavīksne” un „Visi kā viens”. Turpat būs arī radošās darbnīcas, kur savas prasmes varēs papildināt kā lielie, tā mazie svētku viesi. Būs iespēja tuvumā paskatīties uz olu dējējiem dekoratīvo vistu un baložu izstādē „Putnu impērija”.

Skaists un Lielajai dienai laika gaitā pievienotajai reliģiskajai noskaņai atbilstošs būs Lieldienu koncerts Dubultu evaņģēliski luteriskajā baznīcā Baznīcas ielā 13. Koncertā piedalīsies Rīgas Tehniskās universitātes stīgu ansamblis „Gaiva”, kuru vada Jūrmalas mūzikas vidusskolas pedagoģe Dzidra Pelēķe. Pie ērģelēm gaida ērģelnieci Larisu Carjkovu.

Līdztekus pašvaldības organizētajiem un finansiāli atbalstītajiem Lieldienu pasākumiem pilsētā svētku noskaņu ienesīs arī kūrorta rehabilitācijas centrs „Jaunķemeri” Kolkas ielā 20, plkst. 19.30 aicinot uz Lieldienu vakaru ar folkloras ansambli „Milzkalnnieki” no netālu Tukuma pusē esošās Milzkalnes.

Jau 21. aprīlī plkst. 19.00 Lielo dienu svinēs Sociālās integrācijas valsts aģentūrā Dubultu prospektā 71, Jaundubultos, kur notiks tematisks vakars „Lieldienu brīnums”.

Šādi un līdzīgi sarīkojumi plānoti arī citviet, un vairumā pilsētas bibliotēku jau tagad var iepazīties ar dažādu iespieddarbu izstādēm par Lieldienām.

Par vienu no Lielās dienas pasākumiem – Lieldienu tirdziņu Kauguros pie Kauguru kultūras nama detalizētāk informē Jūrmalas Kultūras centra vadītājs Agnis Kristvalds:

„Lieldienu tirdziņš gaidīs interesentus 24. aprīlī no plkst. 10.00 līdz 17.00. Būs iespēja iegādāties Latvijas lauku labumus – medu no Daugmales Jāņa bišu dravām, iecienītās „Gotiņas” un citus našķus no „Skrīveru saldumiem”, z/s „Celmi” ražoto mājas sieru, z/s „Dārzi” tapušos veselīgos smiltsērkšķu produktus – sulas, želejas un citus kārumus, mājražotāju „EkoMako” pašu gatavotās olu nūdeles, kas top pēc vecmāmiņas receptes no īstām olām. Tirgus piedāvājumā būs arī gardi gaļas kūpinājumi no Carnikavas, plašā klāstā kūpinātas zivis no Lapmežciema, grauzdēti rieksti no „Hansa Gold” un mundrumam – Latvijā audzētā un gatavotā cigoriņu kafija, bez kuras klātbūtnes mūsu senču sanākšanas un godi nebija iedomājami. Savukārt pie kafijas lieliski iederēsies viesnīcas „Jantarnij bereg” ceptuves piedāvātās smalkmaizītes.

Tirgus apmeklētājus gaida vēl kāds īpašs pārsteigums – esam aicinājuši mājas vīna darītāju ar 40 gadu pieredzi, kurš jūrmalniekiem piedāvās gan garšu, gan aromātu ziņā īpašas vīnu šķirnes no savas plašās vīnu kolekcijas.

Tālu ceļu līdz Jūrmalai būs mērojuši „Valmiermuižas” aldari, no kuru līdzpaņemtās mucas varēs nobaudīt lēnām un pamatīgi brūvētu latviešu alu.

Arī amatnieki būs krietni strādājuši, lai ar saviem izstrādājumiem priecētu apmeklētājus. Pirmo reizi rokdarbus – mājas tekstilu un aksesuārus – piedāvās Jūrmalas Mākslinieku nama audējas Artas Lēvicas vadībā. Īpašu piedāvājumu bērnu vecākiem sagatavojis pašmāju galdnieks Ivo Musts Dišlers – ekoloģiskas priedes koka mēbeles, ko apgleznojusi māksliniece Diāna Liepniece. Tirdziņā varēs iegādāties ZeZu, Lindas Pētersones un Karolas Jansones košās un interesantās rotas lielām un mazām dāmām. Savukārt ekokosmētikas cienītājas varēs iegādāties „Madam Mimi” kosmētiku, kas ražota tikai no dabīgām izejvielām.

Būs nopērkami arī amatnieka Guntara Līvmaņa darinātie ķirša un valrieksta koka virtuves piederumi – karotes, dēlīši, lāpstiņas un dažādas citas jaukas lietas virtuvei.

Tirgus piedāvājumā lielie un mazie apmeklētāji varēs izvēlēties porcelāna mākslas meistares Airas Lesiņas smalkās krūzes un bļodiņas.

Īpaši atraktīvs solās būt „Metālateljē” puišu piedāvājums, kuri šā gada sākumā pabeiguši projektu „Zirnītis” – restaurējuši un pārbūvējuši par mobilo virtuvi zviedru autobūves klasiku – 1962. gada izlaiduma automašīnu „Volvo”. Šī virtuve tad cienās jūrmalniekus un viesus ar latviešu nacionālo ēdienu.

Par tradīciju Lieldienu tirdziņā vēlamies ieviest augu un stādu tirgošanu, lai jūrmalnieki, tuvojoties vasarai, savam dārzam atrastu košākos akcentus. Šogad padomu dārza darbos sniegs Blīdenes stādu audzētava.”

Dubultu stacijā no vilciena jumta svētdienas pēcpusdienā nocelts cilvēks, pavēstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.13.16, kad vilciena mašīnists pamanījis, ka uz viena vagona jumta atrodas cilvēks. Viņš vilcienu apturējis un izsaucis glābējus. Uz vagona jumta guļošais cilvēks izrādīja dzīvības pazīmes, taču nerunāja, tādēļ glābēji sākotnēji nevarēja ar viņu sazināties.

Notikuma vietā ieradās Latvijas Dzelzceļa (LDz) pārstāvji, kuri sazemēja vilcienu, lai glābēji varētu piekļūt uz jumta esošajam cilvēkam, skaidroja VUGD.

Vēlāk pēcpusdienā cilvēks no vilciena jumta nocelts, viņš bijis stiprā alkohola reibumā un pats nav mācējis paskaidrot, kā tur nokļuvis. Viņš gulējis uz vilciena jumta, jo gribējis braukt tālāk, pastāstīja VUGD. Dzērušais pārgalvis nodots policijas rokās.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā aģentūrai BNS pavēstīja, ka mediķi vīrieti apskatījuši, taču nekādas traumas viņam nav konstatētas.

LDz sabiedrisko attiecību speciāliste Antra Birzule pastāstīja, ka citu vilcienu kustība pašlaik nav traucēta, uz nenoteiktu laiku kavēsies tikai apturētais vilciens, kas pārlikts uz citu perona ceļu. Birzule norādīja, ka šī ir ļoti neikdienišķa situācija, kur nepieciešama īpaši apmācīta personāla palīdzība. “Tur nav 220, bet 3000 voltu,” viņa piebilda.

Sīkākas informācijas par notikušo pagaidām nav.

avots: tvnet.lv

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas tiesa pieņēma lēmumu noraidīt SIA Dubultu šķelda (DŠ) pieteikumu atzīt par maksātnespējīgu SIA Jūrmalas siltums (JS).

SIA JS maksātnespējas lietu ierosināja pēc DŠ pieteikuma.

Starp abiem uzņēmumiem notika strīds par ūdenssildāmo katlu. DŠ vēlējās katlu pirkt un jau noslēdza līgumu ar JS iepriekšējo valdi, taču pēc varas maiņas Jūrmalā jaunā JS valde nav gatava parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, uzskatot, ka katls ir vērtīgāks par SIA VCG ekspertu grupas aprēķinātajiem 6900 latiem.

Strīdīgais katls savulaik pārbūvēts, lai to varētu kurināt ar šķeldu. Ieguldīts Zviedrijas valdības piešķirtais aizdevums, un 200 000 latu nav atmaksāti joprojām, lai gan termiņš ir beidzies. Izveidojusies paradoksāla situācija – pārbūvētā puse katla pieder DŠ, otra puse joprojām ir JS īpašums, turklāt katlu no JS nomā mazākuma akcionārs SIA Viņķis par 59 latiem mēnesī un par tādu pašu summu iznomā tālāk DŠ.

avots: diena.lv

Nupat saņēmām nekustamā īpašuma un mājokļa nodokļu maksājumu kvītis,- summas ir milzīgas un mūsu ar mūsu algām nesamērojamas. Arī ģimenes, kuras nav atzītas par trūcīgām, šādu summu nevarēs atļauties maksāt, tuvākajā laikā saņemsim arī krietni augušus elektroenerģijas rēķinus par aprīli. Bet kas notiek «Jūrmalas siltumā» un «Jūrmalas ūdeni»? Šeit pašvaldība ir pati saimniece, pati noteicēja. Mēģinājām izpētīt. Mūsu veiktas analīzes rezultāti ir graujošie. Atļaujiet ar to nedaudz padalīties.

Mēs maksājam nodokļus un rēķinus, kamēr Jūrmalas domes vadība un dažu deputātu ģimenes dzīvo «zaļi» uz iedzīvotāju komunālo maksājumu rēķina pārpumpējot Jūrmalas kapitālsabiedrību iekasētos līdzekļus savās kabatas.

Pašvaldības uzņēmumā «Jūrmalas siltums» valdē par valdes priekšsēdētāja vietnieku (jaunizveidots amats, pirms tam bija vienkāršais valdes loceklis ar 500 Ls/mēn. algu) iekārtots kukuļdošanā apsūdzētā Raimonda Munkevica dēls Māris Munkevics (alga 1485 Ls/mēn), turklāt vēl papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki palielinot algu fondu. To vidū, deputātes Dzintras Homkas nelaulātais dzīvesdraugs Arvīds Knislis (alga 1480Ls/mēn). Viņam personiski tika izveidots amats: ražošanas direktors, kuru drīz vien nācās atstāt kriminālprocesa par «Dubultu šķeldas» izsaimniekošanu dēļ. Taču štata vieta netiek likvidēta. Dz.Homkas znotam D.Silavam speciāli izveidots amats – transporta daļas priekšnieka vietnieks (alga 800 Ls/mēn.), kaut vai automašīnu skaits «Jūrmalas siltumā» uz roku pirkstiem saskaitāms. Dz.Homkas brāļa dēls Kukainis pieņemts darbā par juristu (alga 900 Ls/mēn.). Atjaunotas 4 katlu mašīnistu vietas Dubultu katlu mājā, kuras pavasarī tika likvidētas, ka nevajadzīgas, lai atlikušajiem varētu pacelt algas. Varēs palīdzēt savējiem!

Kopējais darba algas fonda pieaugums «Jūrmalas siltumā» vien: 6130 Ls mēnesī, 73 560 Ls gadā. Tas viss, cienījama Valsts kontrole, uz Jūrmalas iedzīvotāju rēķina, pa tiešo, no komunālajiem maksājumiem.

Turklāt pēc tām, kad A.Knislis zaudēja amatu SIA «Dubultu šķelda», SIA «Jūrmalas siltums» vairs neiepērk no šī uzņēmuma no šķeldas saražoto lētāko siltumenerģiju, sadārdzinot siltuma ražošanu, ko maksā, protams, jūrmalnieki. Pēc ekspertu aprēķiniem šie zaudējumi sasniedz 30000 Ls/mēn. apkures sezonas laikā.

SIA «Jūrmalas ūdens» par valdes priekšsēdētāja vietnieku iecelts domes priekšsēdētāja vietnieces Larisas Loskutovas draugs Aleksejs Volkovs (alga 1485 Ls). Šīs amats izveidots tieši viņam, no jauna, pirms tam bija valdes loceklis ar 500 Ls/mēn algu.

SIA «Jūrmalas Namsaimnieks» valdē par priekšsēdētāja vietnieku iecelts Raimonda Munkevica znots Jānis Fricsons ( alga 1200 Ls/mēn). Šis arī jaunizveidotais amats tieši J.Fricsonam – pirms tam šeit bija valdes loceklis ar 500 Ls/mēn algu.

Nav aizmirsti paši deputāti,- Raimonds Munkevics kā mēra padomnieks kultūras un sporta jautājumos no tiesvedības brīvajā laikā saņem 1100 Ls/mēn.. Ilmārs Ančāns par izglītības jautājumu kūrēšanu, kas izraisa vienīgi skolotāju, vecāku un skolēnu masveida protestus, ticis pie speciali viņam izveidotas algotas Izglītības komitejas priekšsēdētāja vietas, kur saņem tikai 1200 Ls mēnesī. Ar to, protams, ir par maz, tāpēc Ančāna kungs par 500 Ls mēnesī darbojas vēl «Jūrmalas slimnīcas» valdē.

«Namsaimnieka» valdē algu saņem arī deputāts Vladimirs Maksimovs (500 Ls/mēn). V.Maksimovs perfekti pārzina arī «Jūrmalas gaismas» problemātiku kur, ka valdes loceklis saņem vēl 500 Ls/mēn.

Pēc tiesas aizlieguma A.Knislim ieņemt ražošanas direktora amatu «Jūrmalas siltumā» no domes iegūstāmo līdzekļu ziņā līderpozīcijas notur R.Munkevics&dēli, tām seko L.Loskutovas&A.Volkova duets stabili apsteidzot Dz.Homku&A.Knisli kuri ieņem godpilno trešo vietu. R.Munkevicam&dēliem pašreiz konkurentu nav.

Cienījama Valsts kontrole, mēs, protams, nevaram pretendēt uz visaptverošas analīzes godu. Informāciju Jūrmalas domē dabūt gandrīz nav iespējams. Pat ar deputāta pieprasījumu. Taču tas vien, ko pamanīt mums izdevās liecina, ka Jūrmalas iedzīvotāji katru mēnesi, no savam kabatām, samaksa vismaz 10000 latu par domē valdošās koalīcijas noturību. Maksa dēliem, znotiem, civilvīriem. Protams, cienījamā valsts kontrole, viss ir likumīgi. Jūrmala nav tā pašvaldība, kur var notikt nelikumības. Bet tomēr, varbūt jums noderēs.

Atklāta vēstule Valsts kontrolei pieņemta Jūrmalas «Vienotības» reģionālās nodaļu apvienības sapulcē.

avots: apollo.lv

Noslēgusies Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pirmās redakcijas un tā vides pārskata sabiedriskā apspriešana, kuras laikā diskusijā aktīvi iesaistījās un labāko risinājumu meklēšanā piedalījās liels skaits jūrmalnieku un citu pašvaldību iedzīvotāju.

Līdz 17. martam ir saņemti vairāk nekā 500 iesniegumu ar dažādiem priekšlikumiem, ieteikumiem un iebildumiem. Daudziem iesniegumiem ir vairāki un pat daudzi paraksti. Paredzams, ka pēdējie iesniegumi, kas sūtīti pa pastu, varētu pienākt vēlākais nedēļas laikā. Tikai pēc tam varēs precīzi pateikt, cik cilvēku sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies un cik priekšlikumu saņemts.

„Jūrmalas pilsētas dome pateicas visiem, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā – gan ierodoties daudzajās sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, gan iesniedzot rakstiskus priekšlikumus un aizpildot dažādas anketas, kā arī tiem, kas savu viedokli pauda plašsaziņas līdzekļos,” saka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis. „Tik plaša sabiedriskā apspriešana, man šķiet, Latvijā vēl nav notikusi. Mēs bijām ieinteresēti uzzināt pēc iespējas vairāk viedokļu un izpētīt sabiedrības attieksmi pret priekšlikumiem, par kuriem daudz debašu un pretrunīgu vērtējumu bija arī teritorijas plāna pirmās redakcijas izstrādes gaitā. Tagad mūsu rīcībā ir daudz vairāk pamatojumu, lai priekšlikumus iekļautu vai neiekļautu teritorijas plānojuma izstrādes nākamajos dokumentos.”

Ir uzsākta saņemto iesniegumu apkopošana, lai Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma izstrādes darba grupa varētu veikt to izvērtēšanu. Paredzams, ka pirmā sēde varētu notikt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām.

Rakstiskas atbildes iedzīvotāji saņems tad, kad būs apstiprināta plāna pilnveidotā redakcija, kurā būs pieņemti argumentēti lēmumi par priekšlikumu iekļaušanu vai neiekļaušanu teritorijas plānojuma risinājumos. Visi saņemtie priekšlikumi un to izvērtējuma rezultāti tiks pievienoti arī plāna turpmākajām redakcijām un gala dokumentam.

Tālākajā procesā Jūrmalas pilsētas dome lems par to, vai tagad taps teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem otrā redakcija ar atkārtotu sabiedrisko apspriešanu vai jau tiks izstrādāta galīgā redakcija, kas arī tiks nodota sabiedrības izskatīšanai.

„Pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas teritorijas plānojums tiks nosūtīts Rīgas plānošanas reģionam atzinuma saņemšanai, pēc kura dome varēs lemt par plāna apstiprināšanu. Tas varētu notikt šī gada otrajā pusē. Visādā ziņā – vēl viens sabiedriskās apspriešanas process būs,” informē plāna izstrādātāju – SIA „Grupa 93” – projektu vadītāja Kristīne Casno.

No 16. līdz 19. martam Jūrmalas pilsētas dome ar savu stendu piedalīsies 18. starptautiskajā tūrisma izstādē „MITT 2011” Maskavā, Krievijā, kur kopā ar Jūrmalas pilsētas kūrortviesnīcām „Baltic Beach Hotel”, „Hotel Jūrmala Spa”, Latvijas tūrisma uzņēmumiem „Baltic Travel Group”, „Laimtūre”, „Con-ex”, „Meeting Tour”, „Rix Travel”, Krievijas tūrisma aģentūrām „Dialogs” un Jūrmalas pārstāvniecībām Maskavā – tūrisma aģentūrām „AB Club” un „Baltik Serviss” – prezentēs kūrortpilsētas tūrisma produktus un pakalpojumus.

Izstādes „MITT 2011” apmeklētāji tiks iepazīstināti ar šīs sezonas nozīmīgākajiem pasākumiem pilsētā, un domājams, ka vislielākā interesē būs par Dzintaru koncertzāles vasaras sezonu, spa piedāvājumiem, atpūtas un atveseļošanas iespējām Jūrmalas kūrorta rehabilitācijas centros un kūrortviesnīcās, aktīvās atpūtas piedāvājumiem u.c. tūrisma produktiem un pakalpojumiem. Jūrmalas pilsētas dome šogad ir sagatavojusi arī jaunu piedāvājumu – vasaras nometnes bērniem.

Tūrisma aģentūras izstādes apmeklētājus iepazīstinās ar saviem īpašajiem piedāvājumiem atpūtas braucieniem uz Jūrmalu un Latviju. Izstādes apmeklētāji saņems jauno tūrisma brošūru krievu valodā „Jūrmala” un citus informatīvos materiālus par visām Jūrmalas tūristu mītnēm, pasākumiem pilsētā, aktīvo atpūtu u.c. iespējām. Jūrmalas pašvaldība aicinās apmeklēt kūrortpilsētu, kas 2010. gadā saņēma Eiropas Komisijas balvu kā Eiropas izcilākais tūrisma galamērķis Latvijā.

Izstādes laikā 17. martā Jūrmalai tiks pasniegta Krievijas tūrisma portāla www.travel.ru prestižā balva „Star travel.ru” („Travel.ru Zvaigzne”) nominācijā „Labākais Baltijas jūras kūrorts”, kas Jūrmalai piešķirta 21 kūrorta konkurencē pēc portāla apmeklētāju – tūristu no Krievijas – balsojuma internetā. Baltijas labākā kūrorta titulu Jūrmala saņem jau devīto gadu.

Izstādes laikā Jūrmalas pilsētas dome prezentēs savus jaunos piedāvājumus tūrisma un kūrorta jomā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā darbseminārā 17. martā.

Šogad piešķirtais valsts atbalsts tūrisma mārketinga aktivitāšu īstenošanai ārvalstīs Jūrmalas pilsētas domei dos iespēju piedalīties arī nacionālajā Latvijas stendā, ko organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Pilsētas domes dalība tajā tiek finansēta no Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

„Priecē tas, ka Jūrmalas pilsētas popularitāte tik nozīmīgā tūrisma tirgū kā Krievija ar katru gadu pieaug,” atzīst Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. „Ceļotāji no Krievijas ir iecienījuši Jūrmalu un atzinīgi novērtējuši kūrortpilsētas piedāvājumu – gan aktīvās atpūtas un veselības atjaunošanas iespējas Baltijas jūras krastā, gan daudzveidīgo kultūras pasākumu programmu. Mūsu mērķis ir attīstīt kūrortpilsētas tūrisma un kūrorta pakalpojumus vēl plašāk, lai pilsētas viesi atrastu savām interesēm un vajadzībām atbilstīgu piedāvājumu ne tikai vasaras sezonas laikā, bet arī ziemas mēnešos.”

Lai kūrortpilsētas piedāvājumā ieinteresētu potenciālos tūristus, Jūrmalas pilsētas dome plāno vairākas mārketinga aktivitātes Krievijā. Šogad no 23. līdz 25. martam Jūrmalas kūrortpilsēta iepazīstinās ar savu piedāvājumu darbsemināros Krievijas reģionālajās pilsētās, oktobrī ar Jūrmalas pilsētas stendu piedalīsies starptautiskajā tūrisma izstādē „CIS Inwetex” Sanktpēterburgā. Jūrmalā regulāri tiek uzņemtas filmēšanas grupas un žurnālisti no Krievijas, kas veido tūrisma sižetus par atpūtas iespējām kūrortpilsētā. Pašvaldība aktīvi strādā, lai Jūrmalas sadraudzības partneru administratīvajās teritorijās varētu izvietot vides reklāmas, pilsētas dome sadarbībā ar Jūrmalas tūrisma informācijas pārstāvniecībām Krievijā īsteno kopīgas mārketinga aktivitātes, kā arī sadarbojas ar tūrisma un citiem uzņēmumiem, lai veicinātu tūrisma pieaugumu Jūrmalā un Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Jūrmalu visvairāk apmeklē ceļotāji no Krievijas. 2010. gadā Jūrmalā viesojušies 28 645 Krievijas tūristi, – tas ir 27,5 % no ceļotāju kopējā skaita un par 7,5 % vairāk nekā 2009. gadā. Arī Jūrmalā izvēlēto naktsmītņu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu ir palielinājies par 8,1 %.

Jūrmalas pilsētas domes un uzņēmēju dalība starptautiskajā tūrisma izstādē „MITT 2011” tiek finansēta no Eiropas Savienības aktivitātes „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” līdzekļiem saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru 2011. gada 31. janvārī noslēgto līgumu Nr. L-ĀTA-11-0513 par projekta „Jūrmalas kūrortpilsētas dalība ārvalstu starptautiskajās tūrisma izstādēs un gadatirgos” īstenošanu. Jūrmalas pilsētas dome, kūrortviesnīcas „Baltic Beach Hotel”, „Hotel Jūrmala Spa”, tūrisma aģentūras „Baltic Travel Group”, „Laimtūre”, „Con-ex”, un „Meeting Tour” projektā saņem 50% līdzfinansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Jūrmalas pilsētas domes dalība nacionālajā Latvijas stendā, ko organizē Tūrisma attīstības valsts aģentūra, tiek finansēta no Eiropas Savienības aktivitātes „Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings” līdzekļiem saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes un Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2011. gada 2. martā noslēgto vienošanos Nr. 2011-03(1.1-16/204) par atbalsta saņemšanu dalībai nacionālajā stendā starptautiskajās izstādēs ārvalstīs saskaņā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu „Latvijas kā tūrisma galamērķa konkurētspējas stiprināšana ārējos tirgos”.

Jūrmalas pilsētas domē civilās aizsardzības operatīvās grupas sanāksmē 14. martā, tika nolemts vērsties valsts institūcijās ar ierosmi sākt Lielupes ledus laušanu upes grīvā līdz autotiltam, lai novērstu ledus aizdambējumus un nepieļautu postošu palus ne Jūrmalā, ne tālāk upes augštecē.

Tika nolemts vērsties pie valsts dienestiem, akcentējot nepieciešamību sākt ledus laušanu Lielupē posmā līdz autotiltam Priedainē, kā arī būt gataviem ledus sastrēgumu spridzināšanai, ja tas būs nepieciešams.

Lielupes ostas pārvalde ir jau sazinājusies ar mazo ledlaužu īpašniekiem un abi ledlauži, kas šo darbu veica arī pērn, jau ir gatavi doties Lielupē. Pērn tas notika tad, kad Jelgava, Kalnciems un citas vietas jau bija applūdušas. Tagad Jūrmalas pašvaldība aicina rīkoties laikus, lai palus novērstu vai vismaz mazinātu.

Tā kā pagājušajā pavasarī upes grīvu padziļināja spridzinot, šogad izeja jūrā ir pietiekami dziļa, lai izlaistu palu ūdeņus un ledus gabalus. Ledus mākslīga laušana nepieciešama, lai atbrīvotu upes vidu un mazinātu vižņu masas spiedienu uz krastiem.

Pašlaik, pateicoties laika apstākļiem un labvēlīgam vēja virzienam, no ledus jau atbrīvojusies Lielupes grīva gandrīz līdz Baltajai kāpai. Ja arī brīžam tur vēsākā laikā parādās ledus, tas ir plāns un netraucē ūdens un ledus ceļu uz jūru. Arī jūrā ledus strauji kūst. Praktiski visās garumā ledu no krasta jau šķir brīva ūdens josla, kas mazina iespēju, ka neapzinīgi staigātāji varētu pakļaut sevi briesmām, dodoties uz ledus un riskējot, ka ledusgabals var atrauties un tikt iepūsts jūrā. Tomēr glābējiem ir nācies no ledus nocelt vairākus pārgalvīgus gājējus un zemledus makšķerniekus.

Lai novērstu nelaimi, Jūrmalas pilsētas dome un civilās aizsardzības darba grupa aicina iedzīvotājus neiet uz ledus ne jūrā, ne upē, jo ledus vairs nav izturīgs, turklāt upē ūdens līmenis ir nokrities un starp ledu un ūdeni izveidojusies vairākus desmitus centimetru plata sprauga, kas ielūšanās gadījumā bīstamību padara vēl lielāku.

Atkarībā no laika apstākļiem Jūrmalas pilsētas glābšanas dienests gatavs brīvdienās patrulēt gar upes lejteci, lai par briesmām brīdinātu neapzinīgos bļitkotājus, kas desmitiem joprojām dodas pēc loma upē starp abiem tiltiem un pat pie Baltās kāpas, kur pēc dažiem metriem jau sākas brīvs ūdens.

Civilās aizsardzības darba grupu, ko veido dažādu pašvaldības un valsts operatīvo dienestu atbildīgās amatpersonas, vadīja Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš. Tika nolemts nākamreiz sapulcēties 28. martā vai ātrāk, ja situācija pasliktināsies un būs nepieciešama papildu darbība.

Jūrmalas Valsts ģimnāzijā (Skolas ielā 55, Kauguros) 18. martā pirmizrādi piedzīvos jaunākais skolas jauniešu teātra veikums – „Uzliesmojums”. Lugas autore ir teātra dalībniece Kristiāna Magreca.

„Stāsts, kādēļ tieši šis darbs, aizsācies Valmieras Viestura vidusskolas organizētajā Latvijas teātra festivālā „Un es iešu un iešu…”, kurš ir kļuvis arī par jauno dramaturgu pulcēšanās vietu,” informē Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā un teātra dvēsele Dace Umbraško. „Festivālā laikā tiek apbalvoti arī jaunie dramaturgi, notiek darbnīcas jaunajiem autoriem un pārrunas ar režisoriem, lai viņi iestudētu jauno autoru darbus, tādējādi veicinot Latvijas oriģināldramaturģijas attīstību. Pagājušajā festivālā ar ģimnāzijas teātra režisori festivāla organizētāji vienojās, ka arī Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātris iestudēs jaunā autora lugu. Izvēlējāmies skolas teātra aktrises un arī jaunās autores Kristiānas Magrecas lugu „Uzliesmojums”, kas izpelnījusies atzinību 1. Nacionālajā lugu konkursā, kur starp 155 lugām tieši šai labus vārdus veltīja tādi teātra guru kā Dainis Grīnvalds, Līvija Akurātere un Anna Eižvertiņa.”

Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli. Par izvēli starp cilvēku, kas dārgāks un svarīgāks dvēselei. Jāmāk ne vien domāt, bet arī pateikt un parādīt, lai nesāpinātu un neliktu ciest otram. Jāmāk būt laimīgam un laimīgu darīt sev tuvo. Jo laime var pastāvēt nemanīta, tomēr to saprast bieži vien spējam tikai tad, kad blakus bijusi nelaime. Jāvar izlīst no bedres, lai nostātos uz kājām, justu un liktu just!

Vecāku zaudējums ir lielākais dzīves pārdzīvojums un ir jābūt stipram, lai ko tādu pārciestu. Estere un Ēriks ir divi vien šajā pasaulē, tomēr spējuši pārvarēt šo sāpi un izdarījuši savu izvēli cīnīties un dzīvot. Kā jauniešu acīm izskatās plašā pasaule? Kas ir īsti draugi un kas manipulētāji? Mīlestība, dusmas, jautrība, agresija, pielabināšanās, viltus un nodevība – vai tiešām tas notiek mūsdienu modernās jaunatnes dzīvē? Gluži kā spēlē līmeņi, arī dzīvē jāpārvar grūtības, lai vienkārši uzzinātu un veiktu izvēli. Izklaide klubā un izpriecas mājās piecu dažādu jauniešu izpildījumā. Abas ir jāattīsta, bet „tumsā vai gaismā”, – tas lai paliek viņu ziņā. Vienmēr kāds ir lieks. Nav jēgas uztraukties par cilvēkiem, kas bija pagātnē, jo ir iemesls, kāpēc viņu nav tavā nākotnē.

„Kādu izvēli veiks varoņi un kurš kļūs lieks? Rezervējiet laiku un 18. martā plkst. 18.30 ierodieties Jūrmalas Valsts ģimnāzijas aktu zālē, lai redzētu un atbalstītu,” aicina D.Umbraško un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas teātra kolektīvs, kurš skatītājus ik gadus iepriecina ar skaistu jaunuzvedumu.