Jau šogad Jūrmalas pilsētas dome veiks pasākumus, lai uzlabotu ūdens novadīšanas sistēmu Ķemeros un novērstu situāciju, kad daudzas vietas regulāri ir applūdušas.
Otrdien, 12.janvārī, Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš un domes speciālisti uzklausīja valsts SIA „Meliorprojekts” pārstāvju ziņojumu par ūdens aizvadīšanas kapacitātes izpētes Ķemeru apkārtnē rezultātiem.
Jau minējām, ka šāds pasūtījuma tika veikts 2009.gada beigās, lai noskaidrotu, kas un kādā secībā darāms, lai Ķemeros pazeminātu ūdens līmeni. Ūdens uzkrāšanās Ķemeros pārpurvo īpašumus, bojā ēkas un brīžiem zem ūdens ir arī atsevišķu ielu brauktuves. Ķemeru iedzīvotāji nepārtraukti par šo situāciju brīdina pašvaldību un aicina veikt pasākumus stāvokļa uzlabošanai.
Noklausījušies SIA „Meliorprojekts” grupas vadītāja Zigurda Zēna un izpētes tehniskās dokumentācijas autora Māra Osteļa ziņojumu, atbildes uz jautājumiem un ieteikumus, prezentācijas dalībnieki vienojās par darbiem, ko jau šogad ir iespējams paveikt, izmantojot pašvaldības un SIA „Jūrmalas ūdens” infrastruktūras uzturēšanai un remontam paredzētos līdzekļus. Konkrēti ir runa par kanalizācijas kontrolaku un tīklu sakārtošanu gar E.Dārziņa ielu.
Lai situāciju uzlabotu ne tikai lokāli, bet visos Ķemeros, kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā jāiegulda lielāki līdzekļi, nekā var atļauties šogad. Ir arī nepieciešams kritiskajās vietās veidot papildus drenāžas sistēmas ar vaļēju vai slēgtu ūdens uztveršanas baseinu, no kura ūdeni ar spiedvadu var pārsūknēt Vēršupītē.
SIA ”Melioprojekts” iesaka veikt šādus darbus:
Rekonstruēt Vēršupītes gultni aptuveni viena kilometra garumā no Meža mājas līdz tiltam uz Ķemeru sanatoriju;
Rekonstruēt lietus ūdens kanalizāciju;
Vēršupītes labajā krastā būvēt jaunu drenāžas sistēmu ar krājbaseinu un ūdens pārsūknēšanu;
Veikt grāvju sistēmas rekonstrukciju Vēršupītes kreisajā krastā aptuveni viena kilometra garumā;
Būvēt apvadkanālu gar Ķemeru rietumu un ziemeļu robežu apmēram divu kilometru garumā.
Tā kā applūšanas novēršana Ķemeros ir ļoti nopietna problēma, tika lūgts izpētes veicējiem precizēt ieteikumus, kas darāms ne tikai apsekotajā teritorijā posmā starp Emīla Dārziņa ielu, Robežu ielu, Durbes ielu un Miervalža Ķemera gatvi, bet plašākā reģionā. Tas nozīmē, ka pašvaldība iegūs arī novērtējumu caurteces sastrēgumiem, kas veidojas pie dzelzceļa tilta Slokā un tilta pāri Vecsloceni ceļā uz dārzkopības sabiedrību „Sloka”, jo Vecslocenes caurteces nepietiekamības dēļ ir paaugstinājies ūdens līmenis Slokas ezerā, kas savukārt kavē ūdens aizplūšanu no Ķemeriem.
Domes speciālistiem tika uzdots izvērtēt, vai Ķemeru nosusināšanas projekts atbilst, lai to pieteiktu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam. Tas dotu iespēju pat par trim ceturtdaļām samazināt pašvaldības finanšu nepieciešamību.
Tāpat par šo jautājumu notiks komunikācija ar Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) vadību, lai atrastu tādus nosusināšanas risinājumus, kas atbilst gan vides saglabāšanas interesēm, gan Jūrmalas iedzīvotāju vajadzībām.

