Lai gan sācies jau marts un gaisā brīžiem jūtamas pavasara vēsmas, tomēr ziema vēl neatkāpjas, tāpēc Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija sadarbībā ar atpūtas centru „Valguma Pasaule” aicina vēl baudīt ziemas priekus un šosestdien, 5. martā, atkal doties slēpošanas pārgājienā pa Ķemeru nacionālo parku.

Maršruta plānotais garums – vismaz 10 kilometru, ilgums – aptuveni 3 stundas. Sākums plkst. 11:00 pie atpūtas centra „Valguma Pasaule”, pieteikšanās pa telefonu 26424972 līdz 4. marta vakaram. Līdzi var ņemt siltu tēju un uzkodas pusdienām vai arī pasākuma noslēgumā izmantot „Valguma Pasaules” restorāna pakalpojumus.

Pagājušajā nedēļas nogalē, 26. februārī Ķemeru nacionālajā parkā notika jau trešais slēpšanas pārgājiens – šoreiz tuvāk iepazīstot Lielā Ķemeru tīreļa apkārtni. Piedalījās 10 cilvēki un pasākums izdevās gana jauks. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja gan paslēpot pa tīreli un baudīt tā savdabīgo ainavu, gan redzēt vilku un lūšu pēdas sniegā, kā arī vēl citas dzīvnieku atstātās zīmes dabā.

Lai popularizētu ĶNP dabas vērtību iepazīšanu arī ziemā, administrācija šoziem organizējusi jau trīs slēpošanas pārgājienus ekspertu pavadībā. Šiem maršrutiem „distanču slēpošanas” vietā drīzāk piederas apzīmējums „pārgājiens ar slēpēm”, kas sagādā gan dažu labu izaicinājumu kritušu koku, biezāk saaugušu krūmāju un sarežģīti pārvaramu nogāžu veidā, gan pirmatklājēja sajūtu, ļaujot piedzīvot ziemas ainavas, kurām brišus ar kājām piekļūt nebūt nebūtu tik vienkārši.

Vienošanās par pirmo slēpošanas maršrutu izveidi tika panākta ĶNP tūrisma foruma tikšanās laikā pagājušā gada novembrī. ĶNP tūrisma foruma veidošana notiek ES Baltijas jūras reģiona programmas projekta „Parki un ieguvumi” ietvaros.

Papildu informācija: Nokļūšana līdz pasākuma norises vietai – braucot ar automašīnu no Rīgas pa Ventspils šoseju, aptuveni pēc 50 km, krustojumā jānogriežas pa labi uz Smārdi un jābrauc aptuveni 7,5 km līdz ceļa labajā pusē ieraudzīsiet norādi uz atpūtas centru „Valguma pasaule”. Vai arī braucot ar vilcienu līdz Smārdes stacijai (vilciens Rīga-Tukums plkst. 09:20 no Rīgas, Smārdē plkst. 10:30; vilciens Tukums-Rīga plkst. 09:29 no Tukuma, Smārdē plkst. 09:38).

avots: daba.gov.lv

Jūrmalā – Valteros un Druvciemā – plānots veikt mežu sanitārās kailcirtes, lai mazinātu meža kaitēkļu izplatīšanos un cilvēku drošību neapdraudētu 2008. gada vasarā ugunsgrēkos cietušie koki.

Sausajā laikā uguns izplatījās ļoti strauji vairākās vietās, un, lai arī operatīvi ugunsgrēku dzēšanā strādāja gan ugunsdzēsēji, gan zemessardze, armija un pašvaldības darbinieki, mežs cieta gandrīz 15 hektāru platībā.

Cietušās mežaudzes koku lielākajai daļai sakņu sistēma tika bojāta, vēlāk tajos masveidā ieviesās meža kaitēkļi un gāja bojā aptuveni 5 tūkstoši koku.

Valsts meža dienests 2010. gada novembrī Jūrmalas pilsētas domei sniedza atzinumu, ka steidzami jāveic sanitārās kailcirtes, lai mazinātu strauji savairojušos meža kaitēkļu izplatību un lai izdegušie koki neapdraudētu cilvēku drošību.

Lai izpildītu Valsts meža dienesta atzinumu, sakoptu Jūrmalas pilsētvides mežus un lietderīgi izmantotu kokmateriālus, Jūrmalas pilsētas dome 18. martā ir izsludinājusi cirsmu mutisku izsoli. Jūrmalā tas ir ārkārtējs gadījums, un nāksies izcirst 5 tūkstošus priežu. Cirsmas izstrādes darbus reglamentēs cirsmas pirkuma līgums.

Saskaņā ar Meža likumu, trīs gadu laikā pēc sanitārās kailcirtes pašvaldībai jāveic meža atjaunošana, – izcirtumos tiks iestādīti jauni priežu stādi.

Turpinot 6. februārī lieliski iesākto tradīciju, arī pagājušo svētdien, 13. februārī Ķemeru nacionālajā parkā tika rīkots slēpošanas pasākums. Šoreiz Dabas aizsardzības pārvaldes aicinājumam bija atsaukušies 16 cilvēku, kuri devās vairāk nekā 10 kilometrus garā slēpošanas pārgājienā Ķemeru apkārtnē.

Dalībnieku fiziskās sagatavotības līmenis bija ļoti atšķirīgs, taču tā kā pasākumu vadīja divi Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, bet slēpošanā piedalījās vēl vairāki apkārtnes pazinēji, radās iespēja izveidot vairākas grupas. Tādējādi katram bija iespējams izvēlēties atbilstošu slēpošanas tempu un pilnībā izbaudīt gan lieliskos laika apstākļus, gan arī pavērot un iepazīt dabas norises ziemā. Tieši tāds arī bija šī pasākuma galvenais mērķis – popularizēt došanos dabā arī ziemā, dodot iespēju pārliecināties, ka dzīvība visapkārt kūsā arī šajā gadalaikā un ļaujot piekļūt vietām, kas bez slēpēm un sala apstākļiem tik viegli nebūtu pieejamas. Ņemot vērā cilvēku atsaucību un pozitīvās atsauksmes, šādi pasākumi Ķemeru nacionālajā parkā tiks rīkoti arī turpmāk, ar laiku vienkāršāk sasniedzamos maršrutus arī marķējot.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļas nogalē, 6. februārī Ķemeru nacionālajā parkā tika izmēģināts pirmais slēpošanas maršruts, kas tapa Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālajai administrācijai cieši sadarbojoties ar aktīvu vietējo uzņēmēju – atpūtas centru „Valguma Pasaule”. Slēpotāji šeit tiek laipni gaidīti joprojām, ir arī speciāls aplis iesācējiem, kā arī siltas telpas, kur pēc aktīvās darbošanās pārģērbties un iedzert kādu tasi tējas. Vienošanās par pirmo slēpošanas maršrutu izveidi tika panākta ĶNP tūrisma foruma tikšanās laikā pagājušā gada novembrī. ĶNP tūrisma foruma veidošana notiek projekta „Parki un ieguvumi” ietvaros.

Agnese Balandiņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
Pierīgas reģionālā administrācija
Foto: A.Balandiņa

daba.gov.lv

Eiropas Putnu vērošanas dienās 2010, kas notiks šā gada 2. un 3. oktobrī, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB), CEMEX un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju kļūt par putnu vērotāju, doties 17 bezmaksas putnu vērošanas ekskursijās un ziņot par pamanītajiem putniem.

Kā jau ziņots iepriekš, 2010. gada 2. un 3. oktobrī jau sešpadsmito gadu Latvijā tiek rīkotas starptautiskās Putnu vērošanas dienas. Šajās dienās LOB aicina putnu draugus doties dabā, novērot putnus un par saviem novērojumiem (putna suga, putnu skaits, cilvēku skaits, kas piedalās novērošanā, vieta, kurā putni novēroti) ziņot LOB, tālr.: 67221580, e-pasts: putni@lob.lv.

2. un 3. oktobrī CEMEX dāvinātus bezmaksas putnu vērošanas pasākumus vairākās Latvijas vietās organizēs Latvijas Ornitoloģijas biedrība un DAP Gaujas nacionālais parks, Rāznas nacionālais parks, Slīteres nacionālais parks, Teiču dabas rezervāts, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, LU Bioloģijas institūta Papes putnu stacija, kā arī Ķemeru nacionālais parks.

Ekskursijas vadīs pieredzējuši putnu vērotāji. Dalībai bezmaksas pasākumos nepieciešams iepriekš pieteikties. Ja iespējams, līdzi jāņem binokļi un putnu noteicēji, nepieciešams arī laika apstākļiem un iešanai dabā piemērots apģērbs, brokastu vai pusdienu maizītes.

Eiropas Putnu vērošanas dienu 2010 pasākumi Ķemeru nacionālajā parkā:

2. oktobrī

* divas putnu vērošanas ekskursijas uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem “Ķemeru spalvas 2010″ (ar autobusu). Satikšanās Ķemeru stacijas laukumā. Pirmā ekskursija ilgs no plkst. 10:00 līdz 13:00, otrā no 14:00 līdz 17:00. Pieteikšanās: 67730078.

3. oktobrī

* putnu vērošana no Kaņiera ezera putnu torņa. No plkst. 12:00 līdz 16:00 šeit būs sastopams ornitologs, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā, jāseko norādei Lapmežciema-Antiņciema ceļa malā.

Jūrmalas pilsētas dome 2010.gada 27.martā piedalījās Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā Zemes stunda, izslēdzot apgaismojumu domes ēkā un tās apkārtnē no plkst.20.30 līdz 21.30, lai simboliski pievērstu uzmanību klimata problēmām pasaulē.

„Tādējādi Jūrmalas pašvaldība iesaistās vispasaules akcijā, kuras laikā uzņēmumi, pašvaldības un miljoniem cilvēku uz vienu stundu izslēdz apgaismojumu, lai parādītu, ka viņi atbalsta aktīvu rīcību pret klimata pārmaiņām,” uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. „Ja uz vienu stundu izslēdz visu ielu apgaismojumu Jūrmalā, mēs ieekonomējam ap 700 kilovatstundu elektroenerģijas. Tas patiešām palīdzētu ietaupīt dabas resursus, kas tiek izmantoti elektrības ražošanai.”

Zemes stunda ir lielākais klimata tēmai veltītais pasākums, kāds jebkad notiek. Tas aizsākās kā vienas pilsētas – Sidnejas – iniciatīva, kurā piedalījās 2,2 miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu. Jau 2009.gadā Zemes stunda piedzīvoja grandiozu atsaucību – simtiem miljonu cilvēku no 3900 pilsētām 88 valstīs nodeva savu balsi par Zemi.

Jūrmalas dome aicināja visus pilsētas iedzīvotājus vienoties kopīgā Zemes stundas akcijā, demonstrējot vienotību un ieinteresētību klimata izmaiņu risināšanā un pievienojot savu vārdu akcijas atbalstītāju sarakstam, kurā iekļāvušās simtiem lielu un mazu pilsētu visā pasaulē. Daudzi jūrmalnieki atsaucās aicinājumam un sestdienas vakarā stundu pavadīja bez elektriskā apgaismojuma, nokrēslā vai sveču gaismā risinot sarunas.

Kādu laiku atpakaļ Dubultos varēja novērot savdabīgu parādību- pelnpilnu sniegu.
Vēl ar pēdējiem šīsziemas sniegiem izdevās piefiksēt šo, kūrortpilsētai nepārāk piestāvošu, skatu- bildēs redzams sniegs, kura virsējo kārtu klāj melnas ‘’skaidiņas”.

Laikam vaininieks arī tālu nav jāmeklē- turpat netālu kūp Jūrmalas siltuma skurstenis.
Godīgi sakot, agrāk šādus pelnus uz sniega nebiju manījis (laikam tāpēc, ka sniegs iepriekš nebija pārāk noturīgs). Pieļauju domu, ka ekoloģijas un vides normās šāda parādība ir nevēlama un katlu māju skursteņiem šāda apkārtnes piedražošana nav atļauta. Galu galā- turpat netālu ir daudzdzīvokļu māju masīvi, kuri arī tiek ”apsegti” ar šādu netīru sniega segu.

Jau šogad Jūrmalas pilsētas dome veiks pasākumus, lai uzlabotu ūdens novadīšanas sistēmu Ķemeros un novērstu situāciju, kad daudzas vietas regulāri ir applūdušas.

Otrdien, 12.janvārī, Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš un domes speciālisti uzklausīja valsts SIA „Meliorprojekts” pārstāvju ziņojumu par ūdens aizvadīšanas kapacitātes izpētes Ķemeru apkārtnē rezultātiem.

Jau minējām, ka šāds pasūtījuma tika veikts 2009.gada beigās, lai noskaidrotu, kas un kādā secībā darāms, lai Ķemeros pazeminātu ūdens līmeni. Ūdens uzkrāšanās Ķemeros pārpurvo īpašumus, bojā ēkas un brīžiem zem ūdens ir arī atsevišķu ielu brauktuves. Ķemeru iedzīvotāji nepārtraukti par šo situāciju brīdina pašvaldību un aicina veikt pasākumus stāvokļa uzlabošanai.

Noklausījušies SIA „Meliorprojekts” grupas vadītāja Zigurda Zēna un izpētes tehniskās dokumentācijas autora Māra Osteļa ziņojumu, atbildes uz jautājumiem un ieteikumus, prezentācijas dalībnieki vienojās par darbiem, ko jau šogad ir iespējams paveikt, izmantojot pašvaldības un SIA „Jūrmalas ūdens” infrastruktūras uzturēšanai un remontam paredzētos līdzekļus. Konkrēti ir runa par kanalizācijas kontrolaku un tīklu sakārtošanu gar E.Dārziņa ielu.

Lai situāciju uzlabotu ne tikai lokāli, bet visos Ķemeros, kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā jāiegulda lielāki līdzekļi, nekā var atļauties šogad. Ir arī nepieciešams kritiskajās vietās veidot papildus drenāžas sistēmas ar vaļēju vai slēgtu ūdens uztveršanas baseinu, no kura ūdeni ar spiedvadu var pārsūknēt Vēršupītē.

SIA ”Melioprojekts” iesaka veikt šādus darbus:

Rekonstruēt Vēršupītes gultni aptuveni viena kilometra garumā no Meža mājas līdz tiltam uz Ķemeru sanatoriju;

Rekonstruēt lietus ūdens kanalizāciju;

Vēršupītes labajā krastā būvēt jaunu drenāžas sistēmu ar krājbaseinu un ūdens pārsūknēšanu;

Veikt grāvju sistēmas rekonstrukciju Vēršupītes kreisajā krastā aptuveni viena kilometra garumā;

Būvēt apvadkanālu gar Ķemeru rietumu un ziemeļu robežu apmēram divu kilometru garumā.

Tā kā applūšanas novēršana Ķemeros ir ļoti nopietna problēma, tika lūgts izpētes veicējiem precizēt ieteikumus, kas darāms ne tikai apsekotajā teritorijā posmā starp Emīla Dārziņa ielu, Robežu ielu, Durbes ielu un Miervalža Ķemera gatvi, bet plašākā reģionā. Tas nozīmē, ka pašvaldība iegūs arī novērtējumu caurteces sastrēgumiem, kas veidojas pie dzelzceļa tilta Slokā un tilta pāri Vecsloceni ceļā uz dārzkopības sabiedrību „Sloka”, jo Vecslocenes caurteces nepietiekamības dēļ ir paaugstinājies ūdens līmenis Slokas ezerā, kas savukārt kavē ūdens aizplūšanu no Ķemeriem.

Domes speciālistiem tika uzdots izvērtēt, vai Ķemeru nosusināšanas projekts atbilst, lai to pieteiktu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam. Tas dotu iespēju pat par trim ceturtdaļām samazināt pašvaldības finanšu nepieciešamību.

Tāpat par šo jautājumu notiks komunikācija ar Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) vadību, lai atrastu tādus nosusināšanas risinājumus, kas atbilst gan vides saglabāšanas interesēm, gan Jūrmalas iedzīvotāju vajadzībām.

Blakus Majoru pamatskolai ir norāde, ka uz Lielupes ledus ir bīstami atrasties. Tā tam arī jābūt, jo skolā esošie bērni ir jāinformē, ka upē esošais ledus ne vienmēr ir tik izturīgs, lai to izmantotu kā rotaļu laukumu.

Skumji ir tas, ka plāksni ar visu stabu atbildīgās personas ir nolēmuši piestiprināt pie turpat krastmalā augošā koka ar naglām. Lai arī no pašām mazākām klasītēm bērniem tiek mācīts, ka tā darīt nedrīkst. Un te skolēniem dzīvs piemērs- kā ”rūpes” par dabu tiek realizētas dzīvē.

Vakar, 21.decembrī, Ministru Kabineta komitejas sēdē, jautājums par Rīgas vicemēra Aināra Šlesera īpašumu Jūrmalā Upes ielā 1 transformāciju tika atlikts.

No Šleseru ģimenes 2,3ha lielā īpašuma nepieciešamas transformēt 0,89ha lielu platību, lai tur varētu sākt savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecību.

Pēc premjerministra Valda Dombrovska rīkojuma, projekts,

”Par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a, Jūrmalā”
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu atļaut transformēt meža zemi 0,8975 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 1300 012 1002) Upes ielā 1a, Jūrmalā (Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, 1.kvartāla 1., 2. un 4.nogabala daļā), lai izmantotu to savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai.

tika apturēts un atbildīgajiem ministriem uzdots pēc būtības izvērtēt, vai pieļaujama 76 koku izciršana. Kā arī no juridiskā viedokļa jāizvērtē Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumi.

Jūrmalas aizsardzības biedrība, vēstulē ministru prezidentam, minēja, ka starp apdraudētajiem kokiem ir 29 vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem.

Jūrmalas aizsardzības biedrību uztrauc tas, ka pozitīva lēmuma gadījumā arī turpmāk nebūtu iemesla atteikt meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā tikpat lielā apmērā, kas būtu pretrunā ar vides ilgtspējīgu attīstību un Jūrmalas, kā kūrortpilsētas nākotni.

Jūrmalas pilsētas dome ir pasūtījusi SIA ”Meliorprojekts”  veikt izpētes darbus uzplūstošā ūdens novadīšanai un melioratīvā stāvokļa uzlabošanai Ķemeru apkārtnē, kas pašvaldībai izmaksās 2900 latus.

Valsts SIA ”Meliorprojekts” jau ir sagatavojusi izpētei nepieciešamos izejas datus un karšu materiālu. Pašlaik Vēršupītē tiek veikti šķērsgriezumu un ūdens līmeņu mērījumi. Tūdaļ sāksies ielu nosusināšanas tīkla stāvokļa pārbaude. Paralēli notiek iegūto izpētes materiālu datu apstrāde. Līgums ar SIA ”Meliorprojekts” paredz, ka atzinumu par izpētes rezultātiem firma sagatavos līdz Ziemassvētkiem.

”Uzplūstošā ūdens novadīšana Ķemeros ir sensena problēma. Pēdējos gados stāvoklis ir pasliktinājies. Pie manis ir vērsušies daudzi ķemernieki ar lūgumiem steidzami veikt pasākumus, lai novērstu teritorijas pārpurvošanos,” informē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. ”Iepriekšējo deputātu sasaukumu laikā ķemernieki vienmēr saņēma politiķu solījumus, ka dome kaut ko darīs lietas labā, taču praktiski nekas nenotika. Lai problēmu risinātu kardināli, vispirms ir nepieciešama pamatīga izpēte, ko pašlaik esam uzsākuši. Nākamgad izpēti turpināsim. Iegūtie dati kļūs par pamatu meliorācijas tehniskā projekta izstrādei. Un tad jau tikai no ekonomiskās situācijas būs atkarīgs, kad varēsim sākt Ķemeru nosusināšanu.”

Pašlaik melioratīvā stāvokļa izpēte tiek veikta Vēršupītes posmā no Slokas ezera līdz dzelzceļa caurtekai, kā arī tiek apsekota Ķemeru teritorija starp E.Dārziņa, Robežu un Durbes ielām – tātad pats Ķemeru centrs. Nākamgad izpēti veiks pārējā teritorijā. Iegūtie dati kļūs par pamatu melioratīvās sistēmas sakārtošanai.