Svētdien, braucot garām domes ēkai, pamanīju tur rosāmies veselu brigādi ar sniega vācējiem- traktori, iekrāvēji, piekabes, konteineri. Tā teikt- viss nepieciešamais, lai likvidētu lielos sniega sanesumus pie pilsētas domes. It kā ziņa priecīga, jo pilsētā notiek kāda kustība milzīgā sniega daudzuma likvidēšanā.

Bet, arī šeit neiztikt bez Godmaņa ”bet”! Kāpēc svētdienā, kad satiksme ir salīdzinoši maza (es pat teiktu, ka satiksme todien bija ļoti maza) netiek savestas kārtībā ielas? Skaidrs, ka jāsakopj arī pilsētas centrālais nams, bet nedrīkst aizmirst arī ielas, par kurām pie tā nama tikt. To namu varētu mierīgi iztīrīt arī kādā darbadienā vai darba dienas vakarā. Ar ielām darbadienā tik brīvi rīkoties nevarēs, jo tomēr jūrmalniekiem jābrauc uz un no darba.

Piemēram, nobraucot no Dzintaru viadukta, Rīgas iela no divām joslām ”pārvēršas” par knapu pusotru joslu. Labi, ko tur Dzintaru viadukts, tepat, pretī domei, iela pusi joslu ir atdevusi sniega valnim. Ja vēl acis var pievērt uz mazām, pilsētas dzīvi ne pārāk ietekmējošām ielām, tad, gan Jomas iela pretī domei, gan Rīgas iela aiz Dzintaru viadukta ir ļoti nozīmīgas pilsētas satiksmē.

Un šie piemēri nav vienīgie Jūrmalā. Arī Pliekšāna iela savus atbrīvotājus gaidīja pāris nedēļas, kuras pavadīja mocoties un mīcoties, lai varētu savstarpēji izmainīties divas vieglās automašīnas. Nemaz nerunājot par izmainīšanos ar autobusu (pa Pliekšāna ielu kursē 8.maršruta autobuss). Nezinu vai tā veiksme vai meistarība, bet manīju tikai vienu avāriju, kurā bija iesaistīts autobuss.

Tagad, paldies atbildīgajiem dienestiem, Pliekšāna iela ir ne tikai iztīrīta, bet arī uzstādītas apstāšanās aizlieguma zīmes (darba dienās no 10-16) ielas vienā pusē. Tā ir cerība, ka gan nākamā sniega sega tiks notīrīta ātrāk, jo nemaisīsies ielas malā novietotās automašīnas, gan arī autobusiem būs vieglāk izbraukt.

Vienīgi izskatās, ka ceļu zīmes licēji nav pamanījuši Noras ielu (ir tāda maza ieliņa tūlīt aiz Ormaņu ielas) un līdz ar to ieplānotais apstāšanās aizliegums līdz Palienu ielai īsti nestrādā.

Tuvākajās dienās sola jaunu sniega pienesumu un gribas ticēt, ka šoreiz Laimes Lāča prioritāšu saraksta augšgalā būs doma par ērtāku jūrmalnieku pārvietošanos un nevis kāda pagalma izmēšana, kā arī netiks zaudēta vēl kādas ielas pusjosla.

Vakar bija tā lielā diena, kad Jūrmalas pilsēta tika pie sava budžeta. Cik laba vai cik ne pārāk laba, par to vēl grūti spriest, jo pagaidām pieejamā informācija ir virspusēja un vairāk dominē sešu opozīcijas deputātu viedoklis (kuri budžeta balsojumā vai nu bija pret vai atturējās), ka budžets ir sanācis tāds nekāds- kādam ir dots par maz, bet kādam citam savukārt- par daudz.

Varbūt šoreiz ne par pašu budžeta daili, bet gan par tā pieņemšanas laiku- kāpēc pilsētas dome savu 2010.gada budžetu apstiprina tikai tad, kad 2010.gada otrais mēnesis jau ir sācies? Kas un uz kāda pamatojuma tad tika tērēts janvārī?

Varbūt izklausos pārāk aizdomīgs, bet man kaut kā liekas, ka budžets tiek pieņemts uz konkrēto gadu un līdz ar to, ja 2009.gada budžets beidzās līdz ar 2009.gadu, tad tīri nevilšus rodas jautājums- uz kā pamata tika tērēti 2010.gada janvāra tēriņi?

Skaidrs, ka ienākumi pilsētas budžetā līdz ar Jaungada salūtu neapsīkst, bet, kā pilsētas izdevumu plānotāji nolēma apstiprināt gada divpadsmitās daļas izdevumus- vienkārši balstījās uz pieredzi vai labu laimi? Tā teikt- izdosim to, kam un kas ir jāizdod, pēc tam to vienkārši iekļausim pilsētas budžetā, jo citu variantu jau vairs neatliek.

Saprotu, ka valsts savu budžetu pieņēma vēlu un pašvaldībām gribot negribot ir jāpielāgojas valsts tēriņiem, un 2009.gada pēdējais mēnesis varbūt bija par īsu pilsētas budžeta saplānošanai.

Var jau būt, ka es te par velti klabinu taustiņus un Jūrmalas budžets tiek sastādīts pēc sava kalendāra- vai tas ir no 2010.gada februāra līdz 2011.gada martam (nevar jau zināt kā valstij veiksies šogad ar budžetu) vai arī vispār tas ir sastādīts tiem atlikušajiem gada mēnešiem, kas palikuši kalendārā pēc budžeta pieņemšanas.

Tā kā pašvaldības ministrs Zalāns neatkāpas no savām iecerēm un bija cieši nolēmis, ka no 1.jūlija jābeidz Jūrmalai iekasēt no saviem ciemiņiem (un arī no jūrmalniekiem) maksu par iebraukšanu daļā no pilsētas, tad pilsētas vadība nolēma demonstrēt savu operativitāti un veikt visas nepieciešamās darbības un saglabāt iespēju arī pēc šī datuma iekasēt, un varbūt pat dubultot, iebraukšanas maksu Jūrmalas pilsētā.

Lai šajā jautājumā ”uzzinātu” jūrmalnieku viedokli, dome izveidojusi aptaujas anketu. ”Uzzināt” ir pēdiņās, jo uzmetot acis aptaujas anketai, var redzēt, ka tā ir tendēta uz ”vieniem vārtiem”. Faktiski sanāk, ka jūrmalniekiem, piedaloties šajā aptaujā, tiek piedāvāta iespēja vai nu balsot PAR vai arī PAR. Ja kāds ir pret, tad viņam šajā aptaujā nav ko redzēt.

Aptaujā ir trīs jautājumi ar atbilžu variantiem, kuri izskatās smuki viens otru papildina:- sāk ar jautājumu par atbalstu (Atbalstu, jo…) caurlaižu režīmam (bez iespējas atbildēt ar noliedzošu atbildi), tad turpina ar jautājumu, kur šī zona ir jānosaka (atbalstu un nosaku), un nobeidz ar jautājumu kāpēc nedrīkst atcelt šo caurlaižu zonu.

Sanāk, ka Jūrmalas domei aptauja par īpašas (caurlaižu) režīma zonas saglabāšanu pilsētā interesē tikai iedzīvotāju pozitīvais viedoklis. Ja kāds ir pret šīs zonas turpmāku saglabāšanu, tad iespēja izteikties nav.

Protams, kāds var iebilst, ka ir taču arī katram jautājuma arī atbilžu variants ”cits variants”, bet nelaime tāda, ka tas variants ir pie jautājuma ”Atbalstu, jo….”. Respektīvi, tas ir jautājums kāpēc tu atbalsti? Un atbilžu variants ”cits” norāda vien to, ka tu atbalsti, bet tev ir cits variants, ne tāds, kā norādīts anketā.
Vēlāk apkopojot datus varēs smalki norādīt, ka tik un tik procenti atbalstīja zonas saglabāšanu ar variantu a, tik un tik- ar b un tik un tik ar ”citu variantu”….

Nav jābūt gaišreģim, lai pateiktu šīs aptaujas rezultātus, kas skanēs apmēram šādi- Jūrmalas iedzīvotāji savās anketās pauda nedalītu atbalstu īpašas režīma zonas saglabāšanai pilsētā.

Vien nepateikts paliks, tas, ka aptauja bija mērķēta uz vieniem vārtiem. Pietiktu, ja sākumā būtu iespējams izvēlēties starp ”atbalstu” un ”neatbalstu”. Pēc tam jau varētu sīkāk skatīt kāpēc ”atbalstu” un, kas nav mazsvarīgi- kāpēc ”neatbalstu”. Spēle ir interesantāka, ja tā norisinās uz abiem vārtiem.

Pāris dienas atpakaļ pirmizrādi piedzīvoja Jāņa Streiča filma ”Rūdolfa mantojums”, kuru demonstrēja kinoteātros visā Latvijā. Tai skaitā arī Majoru kultūras nama kinoteātrī.

Pēdējā laikā kinoseansi Majoros nebija apmeklēti, bet šīs filmas pirmizrāde kalpoja kā labs iemesls šo tradīciju pārtraukt. Diemžēl pirms filmas sākuma sanāca piedzīvot ne pārāk omulīgus mirkļus.

Pirms ne pārāk omulīgā mirkļa vajadzētu iestarpināt arī šo to pozitīvu- ļoti iepriecināja piepildītā kinoteātra zāle. Tas liecina, ka filma spēj pulcēt pilnas zāles, ja vien tā ir/solās būt laba. Vairāk tādus seansus Majoru kinoteātrim.
Bet nu atpakaļ pie ne tās glaimojošākās daļas.

Var jau būt, ka tā ir kultūras dzīves nabadzība, bet lietas būtību tas nemaina- Majoru kultūras nama kinoteātris ne tuvu nav kinoteātra cienīgs.

Ja pilnas skatītāju zāles priekšā, tieši pirms seansa sākuma, tiek uzstutēts statīvs ar projektoru un sākas darbības tā ieslēgšanā, tad jāsāk domāt, ka es neatrodos otras lielākās (platības ziņā) Latvijas pilsētas kinoteātrī, bet gan ļoti nomaļā lauku kultūras namā (nav nekas personīgs pret lauku kultūras namiem).

Vairāk kā piecas minūtes visi skatītāji sēž zālē un vēro vienu nabaga vīriņu, kurš visādi cenšas atdzīvināt ekrānu, bet jau kuro reizi ekrānā tikai nomirgo uzraksts ”no show”. Viss, kas skatītājiem tiek piedāvāts pirms seansa ir vīriņa izmisīgie centieni, skraidot no projektora līdz netālu noliktajam datoram (?) vai gājiens pēc kaut kādiem vadiem vai instrumentiem.

Pēc vairāku minūšu darbošanās skatītāju priekšā, ekrāns atdzīvojās un parādoties uzrakstam- ”filma ”Rūdolfa mantojums” [un palaišanas poga ''play''], skatītāji apbalvoja projektora vīriņu ar aplausiem un filma varēja sākties.

Lai vai kā, bet filma ”Rūdolfa mantojums” bija laba un pirmsseansa šovs ar projektora palaišanu, cerams nevienam omu nesabojāja. Tikai iespaids par Majoru kinoteātri, kā 21.gadsimta iestādi, gan ir pamatīgi iedragāts.

Pēc laikraksta ”Jūrmalas Ziņas” raksta (Deputāts Ābelītis pamet ierakumus) izlasīšanas, ka deputāts Arnis Ābelītis ir nolēmis pamest vadošo koalīciju dēļ tā, ka viņaprāt ”domei nav jānodarbojas ar nacionālo jautājumu risināšanu” rodas neliela neizpratne, jo raksts tā arī nav atbildējis uz vienkāršu jautājumu- kāpēc bija jāpārtrauc darbs pozīcijā?

Jā, it kā ir piesaukta nacionāla rakstura jautājumu risināšana, kas arī ir bijis galvenais iemesls deputāta aiziešanai no pozīcijas, jo deputātprāt šādi jautājumi nav jārisina domei, bet gan ar domi nesaistītām organizācijām. Protams, būtu labi, ja Jūrmalā būtu aktīvas nevalstiskās organizācijas, kas varētu veidot ar domi labu sadarbību.
Bet ir viens ”bet”- ja deputāts Ābelītis pamet darba lauku un dodas opozīcijā, tad kāpēc tas noticis tikai tagad? Jau kopš 2007.gada 12.jūlija Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.21, ir minēts:

17. Atsevišķu pašvaldības funkciju pildīšanai dome no deputātiem, domes administrācijas darbiniekiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem ir izveidojusi:
17.1. komisijas:
17.1.8. iedzīvotāju integrācijas jautājumu komisiju;

Kā redzams šāda komisija, kuras mērķis ir ”veicināt pilsoniskas sabiedrības izveidi, kas balstīta uz dažādu sociālo, etnisko grupu kopīgām pamatvērtībām un ir cieši saistīts ar sabiedrības sociālo grupu interesēm, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem iesaistīties pilsētas sabiedriskajā dzīvē”, pastāv jau vairāk kā divus gadus. Tātad dome tomēr risina nacionālas dabas jautājumus un, būdams Jūrmalas domes deputāts, Arnis Ābelītis to nevarēja nezināt.

Ja viņš to zināja, tad, stājoties koalīcijā, varēja sava, savas partijas un savu vēlētāju vārdā, ieteikt svītrot šādu komisiju no domes nolikuma.

Žēl, ka rakstā nebija minēts, kas tās bija par provokācijām no ”Saskaņas centra” puses, kas jūrmalniekus dala pēc tautībām. Būtu interesanti paskatīties, kā šī partija šķeļ domes koalīciju.

Katrā ziņā šajā rakstā deputāta pozīcijas maiņas argumenti izklausās ļoti nepārliecinoši un vairāk izskatās pēc padošanās. Varbūt tā ir padošanās liela pārspēka priekšā, bet varbūt tas ir gļēvums. Vismaz deputāta teiktais, ka ”neko jau diži lielu pa šiem mēnešiem, būdams pozīcijā neesmu panācis. Tad kāda jēga būt pozīcijā, ja var sēdēt otrā pusē un nesaņemt cilvēku un preses negāciju, kas vērsta pret pozīciju?” vairāk izklausās pēc pēdējā.

Ļoti ceru, ka drīz parādīsies paša deputāta plašāks izklāsts par šo viņa lēmumu, kurā viņš atbildēs saviem vēlētājiem kāpēc viņš joprojām ”neko diži lielu nav panācis” un atspēkos, apgāzīs vai vienkārši atbildēs uz šajā rakstā izskanējušām piezīmēm un jautājumiem.